Drošības līdzekļu piemērošanas kompetence: Latvijas un Francijas kriminālprocesuālo normu salīdzinājums

Abstract

Maģistra darbā “Drošības līdzekļu piemērošanas kompetence: Latvijas un Francijas kriminālprocesuālo normu salīdzinājums” autore ir analizējusi un salīdzinājusi Latvijā un Francijā spēkā esošās kriminālprocesa normas, kas attiecas uz drošības līdzekļu loku, to piemērošanas un pārsūdzēšanas kārtību. Latvijas Kriminālprocesa likumā ir sniegta drošības līdzekļu definīcija, bet paši drošības līdzekļi ir sadalīti divās grupās: ar brīvības atņemšanu nesaistītie un ar brīvības atņemšanu saistītie drošības līdzekļi. Turpretim Francijas Kriminālprocesa kodeksā (FKPK) nav sastopams tās termins kā “drošības līdzekļi”, lai gan arī Francijā tie tiek izmantoti. Salīdzinājumā ar Latvijas kriminālprocesu, Francijā apcietinājums kā smagākais no drošības līdzekļiem tiek izmantots piesardzīgāk, un arī FKPK nosaka, ka aizdomās turētā (Francijā – arī asistētā liecinieka) vai apsūdzētā parastais stāvoklis ir brīvība. Francijā izplatītākais procesa nodrošināšanas instuments ir tiesas kontrole, kura var būt daudzveidīga. Latvijas kriminālprocesā ar brīvības atņemšanu nesaistīto drošības līdzekļu klāsts formāli ir plašāks. Francijas un Latvijas kriminālprocesā atšķiras arī drošības līdzekļu piemērošana un pārsūdzēšanas procedūra. Francijas tiesu sistēmas specifikas dēļ drošības līdzekļus parasti piemēro tiesneši, turpretim Latvijā to parasti dara procesa virzītājs. Darba galvenais secinājums ir tāds, ka Latvijas un Francijas kriminālprocesā izpratne par drošības līdzekļiem un to piemērošanu ir ļoti atšķirīga. Latvijas kriminālprocesā iespējams veikt Francijas kriminālprocesam raksturīgus uzlabojumus, taču jāapzinās, ka tie ir konceputāli – piemēram, drošības līdzekļu sistēmā jāieskaita arī aizturēšana un piespiedu atvešana, apcietinājums jāuztver kā īpašs, izņēmuma drošības līdzeklis, jāatvieglo lēmumu pārsūdzēšana u.tml. Tomēr pārskatīšana, autoresprāt, būtu lietderīga, jo Francijas kriminālprocesā iespējams atrast virkni ideju Latvijas kriminālprocesa uzlabošanai.

In the master's thesis “Security Mesaures: Comparision of the Latvian and French Criminal Procedures” the author analyzes and compares the actual norms of criminal procedure concerning the scope of safety measures, the procedure for their application and appeal in Latvia and France. The Latvian Criminal Procedure Law defines the security measures and divides the security measures into two groups: 1) security measures unrelated to deprivation of liberty and 2) security measures related to deprivation of liberty. In contrast, the French Code of Criminal Procedure (FCCP) does not have the term 'security measures', although they are also used in France. The most serious of security measures, detention is used more cautiously in France – in comparision to the Latvian criminal procedure. The standard state of suspected (also assisted witness in France) or the accused person according to the FCCP is liberty. In France the judicial control is the most common instrument for securing proceedings. The range of tne security measures unrelated to deprivation of liberty is formally wider in Latvia than in France. There is a difference in the application of security measures and the appeal procedure in French and Latvian criminal proceedings. Due to the specifics of the French judicial system, security measures are usually used by judges, whereas in Latvia there are usually done by the processor. The main conclusion of the paper is that the understanding of the security measures and their application is rather different in the criminal proceedings in Latvia and France. The criminal proceedings in Latvia can make some improvements to French criminal proceedings, but they must be aware that they are concessions – for example, the security system should include detention and forced driving; the detention should be treated as a special, exceptional security measure; appeals against decisions shoul be facilitated, etc. However, the review would be useful, to the author's mind since it is possible to find a series of ideas in the French criminal proceedings for improving the Latvian criminal procedure.