Emocionālā intelekta un izdegšanas saistība bankas darbiniekiem

Abstract

Šī pētījuma ietvaros tika pētītas kādas Latvijas bankas darbinieku emocionālā intelekta un tā apakšskalu saistība ar izdegšanu. Līdz ar to, pētījuma mērķis bija atbildēt uz pētījuma jautājumiem par to, kādas saistības pastāv starp emocionālā intelekta, tā apakšskalu rādītājiem un izdegšanas dimensijām. Kā arī tika pētīts tas, kādas atšķirības emocionālā intelekta un izdegšanas rezultātos ir darbiniekiem, kas ikdienā strādā un tiem, kas ikdienā nestrādā ar klientiem. Pētījumā piedalījās 105 respondenti, no kuriem 50 darbinieki bija tādi, kas ikdienā strādā ar klientiem (37 siev. un 13 vīr.). Respondentu vecums no 21 līdz 61. Un 55 darbinieki no atbalsta funkcijām (35 siev. un 15 vīr.). Respondent vecums no 21-67. Lai būtu iespējams atbildēt uz pētījuma jautājumiem, respondentiem elektroniskā veidā tika izsūtīts links uz aptauju, kura sastāvēja no emocionālā intelekta aptaujas (The Self-Report Emotional Intelligence Test /SREITT/), Maslakas vispārīgās izdegšanas aptaujas (Maslach Burnout Inventory- General Survey /MBI-GS/), kā arī no sociāldemogrāfiskajiem jautājumiem. Kopumā, analizējot iegūtos rezultātus, tika noskaidrots, ka emocionālajam intelektam kopumā, emociju uztverei un savu emociju vadīšanai ir negatīva korelācija ar tādām izdegšanas dimensijām, kā izsīkums un cinisms, un pozitīva korelācija ar profesionālo efektivitāti. Pētījuma ietvaros sīkāk arī tika iztirzātas atšķirības iegūtajos datos abu grupu ietvaros. Jāņem vērā, ka rezultāti kas, tika igūti attiecībā uz citu cilvēku emociju vadīšanu un emociju izmantošanu, tika iztirzāti tikai informatīvi, jo bija iegūti zemi skalu ticamības rādītāji. Atbildot uz jautājumu par atšķirībām, noskaidrojās, ka nevienā no skalām nav statistiski nozīmīgu atšķirību grupu starpā, izņemot emociju uztveres skalu, kur atbalsta funkcijās strādājošie darbinieki uzrādīja lielākus rezultātus, nekā tie, kas ikdienā strādā ar klientiem, tādējādi, pieņemot, ka darbinieki, kas ikdienā strādā ar klientiem, vairāk distancējas no uztvertajām emocijām, tajās neiedziļinoties, kas atklājas arī iegūtajos rezultātos par emociju uztveres negatīvo korelāciju ar izsīkumu un cinismu. Līdz ar to, darbiniekie, kas ikdienā strādā ar klientiem, ir tendēti savas spējas uztvert emocijas, vērtēt zemāk, nekā atbalsta funkcijās strādājošie. Atslēgas vārdi: emocionālais intelekts, izdegšana, bankas darbinieki.

The aim of this study was to examine therelationship between emotional intelligence/ it’s subscales and burnout in Latvian bank employees. First quiestion was about what kind of correlations are between emotional intelligence/ it’s subscales and the dimensions of burnout. The second study question was- what kind of differences there are between means of results in all scales within bank empoyees who are working with clients in daily basis and those who are working in the backoffice. The study involved 105 respondents, 50 of whom worked daily with clients (37 women and 13 men). Respondents ages 21 to 61. Ans 55 employees from support finctions- backoffice (35 women and 15 men). Respondent aged 21-67. In order to answer the questions of the study, the survey was sent to respondents by e-mail. This survey was consistent of The Self-Report Emotional Intelligence Test /SREITT/, Maslach Burnout Inventory- General Survey /MBI-GS/ and socialdemografic questionary. In general, the analysis of results revealed that emotional intelligence in general, the ability of perception of emotions and the managment of own emotions had a negative correlation with such burnout dimensions, like exhaustion and cynism, and a positive correlation with professional effectiviness. The study also discussed in detail the differences in data obtained between the two groups. It should be noted that the results, which were shared with regard to the management of other people's emotions and the use of emotions, were discussed only informally, because of the low reliability of the scales. In response to the question of differences, it appeared that there were no statistically significant differences between groups on any of the scales, with the exception of the emotion perception scale, where workers working in support functions showed higher results than those working with clients on a daily basis, thus assuming that employees working with clients are more detached from perceived feelings without going into them, which also reveals in the results of the negative correlation of feeling with exhaustion and cynicism. Consequently, employees who work with clients on a daily basis are more inclined to value their ability to percieve emotions lower than those who work in support functions. Key words: Emotional intelligance, burnout, bank employees.