Show simple item record

dc.contributor.advisorSkreitule-Pikše, Inga
dc.contributor.authorLegzdiņa, Sanita
dc.contributor.otherLatvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
dc.date.accessioned2019-02-09T02:02:40Z
dc.date.available2019-02-09T02:02:40Z
dc.date.issued2019
dc.identifier.other68617
dc.identifier.urihttps://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/46316
dc.description.abstractPētījuma mērķis: Izpētīt saistību starp uztverto stresu, apmierinātību ar dzīvi un dažādu brīvā laika fiziskās aktivitātes pieredzi vēlīnā briedumā. Teorētiskais pamatojums balstās pētnieku atziņās, ka viena no veselīga dzīvesveida uzvedībām, kas saistīta ar apmierinātību ar dzīvi, ir fiziskā aktivitāte (Penedo & Dahn, 2005). Šo aktivitāšu regularitāte ir būtiska tieši vēlīnā briedumā, lai aizkavētu slimības sākšanos un palēninātu funkcionālo spēju samazināšanās procesu (Paterson & Warburton, 2010). Pētījumi par fizisko aktivitāšu nozīmi vēlīnā briedumā atklājuši, ka fiziskās aktivitātes vēlīnā briedumā dod iespēju sasniegt noteiktus mērķus, un tas, savukārt, veicina apmierinātību ar dzīvi (Bergs, Hasings, McClearn & Johansson, 2006; Borg, Hallberg, & Blomqvist, 2006). Vēlīnā brieduma cilvēku pētījumi apstiprina, ka tie cilvēki, kas iesaistās fiziskās aktivitātēs, ziņo par lielāku apmierinātību ar dzīvi, nekā tie, kas mazāk iesaistās fiziskās aktivitātēs (Maher et al., 2013; Maher, Doerksen, Elavsky, & Conroy, 2014). Balstoties uz šiem pētījumiem, bakalaura darba autore izvirza sekojošus pētījuma jautājumus: Vai un kāda saistība ir uztvertajam stresam un dažādai brīvā laika fiziskās aktivitātes pieredzei vēlīnā briedumā? Vai un kāda ir saistība apmierinātībai ar dzīvi un dažādai brīvā laika fiziskās aktivitātes pieredzei vēlīnā bridumā? Pētījuma ietvaros tika aptaujāti 60 vēlīnā brieduma respondenti. Kā datu ievākšanas metodes izmantotas šādas: Apmierinātības ar dzīvi aptauja (Satisfaction with life Scale, SWLS; Diener, Emmons, Larsen & Griffin, 1985). Latviešu valodā adaptēja M. Majors un L. Majore, 2009; Uztvertā stresa skala (Perceived Stress Scale; Cohen, Kamarck, & Mermelstein,1983). Latviešu valodā adaptēja Stokenberga, 2008 un Fizisko aktivitāšu aptauja (Leisure Time Exercise Questionnaire; Godin, 2011). Latviešu valodā tiks adapēts šī Bakalaura darba ietvaros. Praktiskajā pētījumā tika iegūti sekojoši rezultāti: Konstatēta negatīva saistība starp uztverto stresu un augstas intensitātes fizisko aktivitāti cilvēkiem v.ēlīnā briedumā. Konstatēta negatīva saistība starp uztverto stresu un vidējās intensitātes fizisko aktivitāti cilvēkiem vēlīnā briedumā.Konstatēta pozitīva saistība starp apmierinātību ar dzīvi un augstas intensitātes fizisko aktivitāti.
dc.description.abstractAim of the study: To investigate the relationship between perceived stress, satisfaction with life and various experiences of leisure time physical activity in late maturity. The theoretical foundation is based on the researchers' findings that one of the healthy lifestyle behaviors associated with life satisfaction is physical activity (Penedo & Dahn, 2005). The regularity of these activities is essential for late-maturity, in order to delay the onset of the disease and slow down the process of decreasing functional abilities (Paterson & Warburton, 2010). Research on the role of physical activity in late maturity has shown that physical activity in late maturity enables the attainment of certain goals, which in turn contributes to life satisfaction (Bergs, Hasings, McClearn & Johansson, 2006; Borg, Hallberg, & Blomqvist, 2006). Late maturity studies confirm that people who engage in physical activity report greater satisfaction with life than those who are less involved in physical activity (Maher et al. 2013; Maher, Doerksen, Elavsky, & Conroy, 2014). Based on these studies, the author of the bachelor theses puts forward the following research questions: Is there a connection between the perceived stress and the different experiences of leisure time physical activity in late maturity? Is there a commitment to life satisfaction and a variety of leisure time physical activity experiences in late maturity? 60 respondents of late maturity were interviewed. As data collection methods were used: Satisfaction with Life Scale (SWLS; Diener, Emmons, Larsen & Griffin, 1985; Latvian adaptation Majors, Majore, 2009); Perceived Stress Scale, Cohen, Kamarck, & Mermelstein, 1983, Latvian adapttation, Stokenberg, 2008) and the Leisure Time Exercise Questionnaire (Godin, 2011) in Latvian this questionnaire will be adapted in this Bachelor Thesis. The following results were obtained in the practical study: A negative correlation was found between perceived stress and high intensity physical activity in people at late maturity. A negative correlation between physical activity of perceived stress and average intensity in people in late maturity has been found. A positive correlation between life satisfaction and high intensity physical activity has been identified.
dc.language.isolav
dc.publisherLatvijas Universitāte
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess
dc.subjectPsiholoģija
dc.subjectuztvertais stress
dc.subjectapmierinātība ar dzīvi
dc.subjectbrīvā laika fiziskās aktivitātes pieredze
dc.subjectvēlīnais briedums
dc.titleUztvertā stresa un apmierinātības ar dzīvi saistība ar dažādu brīvā laika fiziskās aktivitātes pieredzi vēlīnā briedumā
dc.title.alternativeThe connection between Perceived stress and life satisfaction with the experience of a variety of leisure time physical activity in late maturity
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/bachelorThesis


Files in this item

Thumbnail

This item appears in the following Collection(s)

Show simple item record