Utopiskā diskursa mainība Jauno laiku kultūras kontekstā

Abstract

Promocijas darbā tiek analizēta utopiskā diskursa attīstība no utopijas kā jēdziena rašanās brīža sešpadsmitajā gadsimtā, kad 1516.gadā nāca klajā T.Mora darbs Utopija līdz utopijas tapšanai par vispārējo jēdzienu astoņpadsmitā gadsimta kultūras kontekstā. Lai fiksētu utopiskā diskursa mainību Jauno laiku kultūras kontekstā, tiek izmantota telpas un laika utopiju klasifikācija, kas pētījumā tiek konkretizēta. Ir veikta T.Mora, F.Rablē, F.Bēkona, L.S.Mersjē un Š.Furjē utopisku tekstu hermeneitiskā analīze. Tāpat arī darbā tiek analizētas fundamentālās izmaiņas Jauno laiku utopiskajā diskursā, kas radās līdz ar Jaunās pasaules atklāšanu un fiksētas būtiskas utopiskā diskursa konfigurācijas atšķirības agrīno Jauno laiku Ziemeļamerikas un Latīņamerikas utopiskajā diskursā, kas saistāmas ar to atšķirīgo kultūras kontekstu. Darbā ir veikts dažādu mūsdienu kultūras pētniecības pieeju pārskats, īpaši akcentējot R.Kozeleka izstrādāto Begriffsgeschichte metodi un tās nozīmi utopiskā diskursa semantiskā lauka interdisciplinārajos pētījumos. Atslēgas vārdi: utopija, utopiskais diskurss, Jaunie laiki, Begriffsgeschichte.

The promotion paper analyzes the development of the utopian discourse from the utopia as a concept emerging in the sixteenth century, when T.More published his work ‘Utopia’ in 1516 until the utopia becoming a general concept in the cultural context of the eighteenth century. In order to address the variations in the utopian discourse, the space and time utopia classification is applied an also has been specified in the study. Hermeneutic text analysis has been used to analyze the utopian works of T.More, F.Rabelais, F.Bacon, L.S.Mercier un C.Fourier. Similarly, the doctoral candidate’s work analyzes the fundamental changes in the Modern times utopian discourse that came with the discovery of the New World and describes significant differences in the utopian discourse configuration in the Early Modern times in North American and Latin American utopian discourse, which are associated with their different cultural context. The work includes a review of various approaches for contemporary cultural research, with a particular emphasis to Begriffsgeschichte method developed by R.Kosselleck and its role in the semantic field interdisciplinary studies of the utopian discourse. Keywords: utopia, utopian discourse, Modern times, Begriffsgeschichte.