Varas ietekme uz abstrakcijas līmeni valodā, abstrahēšanos no situatīvas sociālās identitātes un sociālās identitātes sarežģītību

Abstract

Anotācija Darba galvenais mērėis bija analizēt kā vara ietekmē indivīdu informācijas apstrādes procesus un sociālās identitātes sarežăītību. Sīkāk tika pētīts kā vara ietekmē valodā lietotos abstrakcijas līmeĦus un abstrahēšanās līmeĦus domāšanā. Pirmā pētījuma mērėis bija noskaidrot, kā atšėirīgs varas sadalījums dzimumu starpā atspoguĜojas valodā lietotajos abstrakcijas līmeĦos. Pētījuma vajadzībām tika pāranalizēti LOPB (Latvijas Organizāciju psihologu biedrība, 2006) pētījuma dati atbilstoši kvazieksperimentālam dizainam, ar valodā lietotajiem abstrakcijas līmeĦiem kā atkarīgo mainīgo un dzimumu kā neatkarīgo mainīgo, kurš kopējas tendences līmenī diferencē cilvēkus pēc pakāpes, kādā iespējams kontrolēt sabiedrības ekonomiskos resursus. Tika analizētas 1000 respondentu sniegtās atbildes – 503 bija sievietes vecumā no 18 līdz 62 gadiem (M = 38,45, SD = 11,64) un 497 vīrieši vecumā no 18 līdz 62 gadiem (M = 39,47, SD = 12,97), kuri bija atbildējuši uz jautājumu par katram dzimumam piemērotām profesijām. Rezultāti bija šādi: sievietes un vīrieši Ĝoti līdzīgi izteicās par sievietēm piemērotām profesijām, t.i., grupa ar lielāku varu un grupa ar mazāku varu ekonomisko resursu pieejamības un kontroles jomā izteicās līdzīgi par grupu ar mazāku varu (sievietēm) – zemākā abstrakcijas līmenī, ar to papildus ierādot grupai ar jau esošu zemāku varu tās ierobežoto vietu izvēĜu ziĦā. Otrā un trešā eksperimentālā pētījuma bija novērtēt varas ietekmi uz abstrakcijas līmeĦiem informācijas apstrādē un sociālo identitātes sarežăītību, pārbaudot divas hipotēzes: palielinoties indivīda uztvertajai varai, pieaug abstrahēšanās no situatīvās sociālās identitātes, un, palielinoties indivīda uztvertajai varai, pieaug uztvertā sociālās identitātes sarežăītība. Tika veikti divi eksperimenti ar starpgrupu dizainu. Pirmajā eksperimentā, kas noritēja interneta vidē, piedalījās 71 dalībnieks un otrajā, kurš notika klātienē, piedalījās 56 dalībnieki. Rezultāti bija šādi: pētījuma dalībnieki, kuriem eksperimentāli tika radīta sajūta par kontroles iespējamību pār savu un citu indivīdu darbības rezultātiem aktualizētajā situācijā nozīmīgās jomās (liela uztvertā vara), vairāk abstrahējās no situācijā aktuālās sociālās identitātes, un viĦiem bija izteiktāka sociālās identitātes sarežăītība, salīdzinot ar pētījuma dalībniekiem, kuriem eksperimentāli aktualizētajā situācijā bija maza uztvertā vara jeb nebija kontroles iespējamības pār savu un citu indivīdu darbības rezultātiem. Atslēgas vārdi: vara, dzimums, valodas abstrakcija, sociālās identitātes sarežăītība

Abstract Overall purpose of the present work was to analyse impact power has on information processing of individuals and on the social identity complexity. From vast aspects of the information processing closer were looked abstraction levels in language used by individuals and levels of abstraction within information processing. The purpose of the first study was to analyze the reflection of structural power differences among males and females in the abstraction levels of language. Due to needs of study data from LOPB (Latvian Organizational Psychologist Association, 2006) were repeatedly analysed in quasi experimental design, were dependent variable was abstraction levels used in language, and independent variable was gender, which differentiates individuals according to overall tendency of controllability over societal economical resources. Answers to the question about professions suitable for each genders given by 1000 respondents were analysed – 503 were females,18 to 62 years old (M = 38,45, SD = 11,64) and 497 males,18 to 62 years old (M = 39,47, SD = 12,97). Results were following: women and men shared similar answers regarding professions suitable for females, e.g., group with higher and lower power over availability and control of economical resources expressed themselves in similar way about group with lower power (females) – at lower level of abstraction , by that reinforcing the group’s with already smaller power restricted place in terms of choice. The purpose of the second and third studies was to determine the impact power has on level of abstraction within information processing and social identity complexity by testing two hypotheses: level of abstraction an individual holds about salient social identity increases by growth of perceived power and perceived social identity complexity increases by growth of perceived power. Two experiments were conducted by using between-subjects designs. First experiment with 71 participants took place within internet; second experiment with 56 participants was hold face to face. Results were following: participants of the both studies with experimentally created feeling of controllability about the results of their own and other individuals behaviours regarding context specific fields (high perceived power), abstracted more from salient social identity and had more complex social identity complexity in comparison with participants of the studies with experimentally created lower feeling of controllability about the results of their own and other individuals behaviours regarding context specific fields (low perceived power). Key words: power, gender, language abstraction, social identity complexity