Slieku (Oligochaeta, Lumbricidae) cenožu izmaiņas uz antropogēno un dabisko faktoru fona

Abstract

Pētījumā ir izvērtēta slieku (Lumbricidae) bioindikatīvā nozīme augsnes stāvokļa raksturošana. Slieku blīvumu un sugu skaitu nosaka augsnes tips un granulometriskais sastāvs. Visaugstākais blīvums ir smilšmāla augsnes. Blīvuma dinamika ir saistīta ar meteoroloģiskajiem apstākļiem, vietas orogrāfiju un pielietotajiem agrotehniskajiem pasākumiem. Intensīvi kultivētas platības slieku blīvums un sugu daudzveidība samazinās. Slieku populācijas labi raksturo izmaiņas oligotrofajās priežu mežu augsnēs. Eitrofikācijas rezultātā slieku blīvums ievērojami pieaug, - parādās jaunas sugas, izmainās sugu cenozes un dominances struktūra. Slieku darbība kļūst par būtisku ekosistēmas attīstības iekšējo faktoru. Sliekas uz augsnes izmaiņām reaģē ātrāk kā veģetācija, tādēļ tam ir īpaša nozīme eitrofikācijas sākuma stadiju noteikšanā.

The aim of the study was a bioindicative assessment of soil ecosystem condition based on the earthworms (Lumbricidae) abundance and community structure. The total density and species structure of earthworms depends on soil type and granulometry. Most favorable are loamy soils. The dinamics of earthworm community is largely related to such factors as local meteorological conditions, agricultural practice and relief. Intensive tillage negatively affected earthworms and resulted in reduction in number and species diversity. The earthworm populations dynamic well reflect an eutrophication of oligotrophic forest soils with increasing of density, changing of communities and dominance structures. Activity of earthworms can play an important role as one of the major internal factors of biocenosis. Earthworms reacts more rapidly to the changes in soil properties than related local plant communities do it. Thus they can be used as bioindicators in initial stages of eutrophication. Keywords: Lumbricidae, soil tillage, soil type, soil eutrophication, bioindication