• English
    • Latviešu
    • Deutsch
    • русский
  • Help
  • русский 
    • English
    • Latviešu
    • Deutsch
    • русский
  • Войти
Просмотр элемента 
  •   Главная
  • B4 – LU fakultātes / Faculties of the UL
  • A -- Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte / Faculty of Education Sciences and Psychology
  • Bakalaura un maģistra darbi (PPMF) / Bachelor's and Master's theses
  • Просмотр элемента
  •   Главная
  • B4 – LU fakultātes / Faculties of the UL
  • A -- Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte / Faculty of Education Sciences and Psychology
  • Bakalaura un maģistra darbi (PPMF) / Bachelor's and Master's theses
  • Просмотр элемента
JavaScript is disabled for your browser. Some features of this site may not work without it.

Elektroniskās dienasgrāmatu metodes ietekme uz indivīda uztverto garastāvokli

Thumbnail
Открыть
299-70252-Vavilova_Viktorija_vv16049.pdf (840.5Kb)
Автор
Vavilova, Viktorija
Co-author
Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Advisor
Vanags, Edmunds
Дата
2019
Metadata
Показать полную информацию
Аннотации
Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot elektronisko dienasgrāmatu metodes ietekmi uz indivīda uztverto garastāvokli. Pētījumam tika izvirzīti divi jautājumi, kas paredzēja noskaidrot, vai un kādas atšķirības pastāv starp to indivīdu uztvertā garastāvokļa rādītājiem, kas izmanto elektronisko garastāvokļa novērtēšanas sistēmu un starp tiem indivīdiem, kas to neizmanto. Kopumā pētījumā piedalījās 98 respondenti (75 sievietes un 23 vīrieši), no kuriem 48 bija eksperimentālās grupas pārstāvji un 50 bija kontroles grupas pārstāvji. Izmantotās pētījuma metodes bija “Depresijas, trauksmes un stresa skala” (DASS 42; Beaton, Bombadier, Guillemin, & Ferraz, 2000, adaptācija latviešu valodā, Vanags & Raščevska, 2017) un Zviedru kodola afekta skala (Swedish Core Affect Scale SCAS, Vastfjall, Friman, Garing, Kleiner, 2002, adaptācija latviešu valodā, Vanags & Raščevska, 2015). Rezultāti parādīja, ka starp grupām bija novērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības pētījuma sākumā, savukārt pētījuma beigās statistiski nozīmīgas atšķirības netika novērotas.
 
Aim of this study was to determine the electronic diary methods impact on an individual's perceived mood. The study raised two questions to determine whether and what differences exist between the perceived mood indicators of individuals using the electronic mood assessment system and those who do not. Overall, the study involved 98 respondents (75 women and 23 men), of whom 48 were representatives of the experimental group and 50 were representatives of the control group. The study methods used were the “Depression, anxiety and stress scale” (DASS 42; Beaton, Bombadier, Guillemin, & Ferraz, 2000, adaptation, Vanags & Raščevska, 2017) and Swedish Core Affect Scale, Vastfjall, Friman, Garing, Kleiner, 2002, adaptation, Vanags & Raščevska, 2015). The results showed that there were statistically significant differences between the groups at the beginning of the study, but no statistically significant differences were observed at the end of the study.
 
URI
https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/47103
Collections
  • Bakalaura un maģistra darbi (PPMF) / Bachelor's and Master's theses [11858]

University of Latvia
Контакты | Отправить отзыв
Theme by 
@mire NV
 

 

Просмотр

Весь DSpaceСообщества и коллекцииДата публикацииАвторыНазванияТематикаЭта коллекцияДата публикацииАвторыНазванияТематика

Моя учетная запись

Войти

Статистика

Просмотр статистики использования

University of Latvia
Контакты | Отправить отзыв
Theme by 
@mire NV