Vecāku audzināšanas stilu saistība ar iekšējo runu un emociju regulāciju pusaudžiem.

Abstract

Bakalaura darba pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistības starp vecāku audzināšanas stilu, iekšējo runu un emociju regulāciju pusaudžiem. Pētījumā piedalījās 53 jaunieši vecumā no 12 līdz 16 gadiem (M=13,98, SD=1,39), no tiem 35 meitenes un 18 zēni. Pētījumā tika izmantota Vecāku autoritātes aptauja (Parental Authority Questionnaire, PAQ; Buri, 1991) un Emociju regulācijas aptauja (Emotion Regulation Questionnaire, ERQ; Gross & John, 2003), kā arī Papildināta iekšējās runas aptauja (Varieties of Inner Speech Questionnaire – Revised, VISQ-R; Alderson-Day, Mitrenga, Wilkinson, McCarthy-Jones, & Fernyhough, 2018), kuru adaptējusi bakalaura darba autore šī pētījuma ietvaros. Pētījumā tika noskaidrots, ka pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp iekšējo runu un emociju regulāciju pusaudžiem, norādot, jo izteiktāka pozitīvi regulējoša iekšējā runa, jo labāka emociju regulācija analizējot dažādas situācijas. Statistiski nozīmīgas saistības tika atklātas arī starp vecumu un iekšējo runu, norādot, ka pusaudžiem kļūstot vecākiem, iekšējā runa kļūst kritiskāka, kā arī biežāk tā izpaužas dialoga formā

The aim of the research of Bachelor paper was to examine the association among parenting styles, inner speech and emotion regulation styles for youth. The research sample was 53 teenagers aged between 12 and 16 years (M=13,98, SD=1,39), from which there were 35 girls and 18 boys. Parental Authority Questionnaire (Parental Authority Questionnaire, PAQ; Buri, 1991) and Emotion Regulation Questionnaire (Emotion Regulation Questionnaire, ERQ; Gross & John, 2003) were applied in the study, as well as Varieties of Inner Speech Questionnaire – Revised (Varieties of Inner Speech Questionnaire – Revised, VISQ-R; Alderson-Day, Mitrenga, Wilkinson, McCarthy-Jones, & Fernyhough, 2018), which was adapted by the author within the frame of the thesis. It was established in the research that statistically significant association exists between inner speech and emotion regulation for youth, pointing out that higher use of positive regulatory inner speech will determine better regulation of emotions when analyzing different situations. Statistically significant association exists also between age and inner speech showing that adolescents use more critical inner speech when getting older, and more often inner speech takes the form of dialogue.