Devona mugurkaulnieku atrodņu tafonomiskais raksturojums un veidošanās apstākļi dienvidaustrumu Baltijā

Abstract

Pirmo reizi paleontoloģisko pētījumu vēsturē Baltijā ir veikta detalizēta Živetas, Franas un Famenas mugurkaulnieku atrodņu tafonomisko īpašību analīze, izmantojot mūsdienu metodiku. Savā starpā ir salīdzinātas vidējā un augšējā devona oriktocenozes Latvijas teritorijā, bet Baltijas (Galvenā devona lauka) fosiliju atrodnes ir salīdzinātas ar sakopojumiem Dienvidu Timanā. Ir secināts, ka, neskatoties uz tafonomisko pazīmju atšķirībām, Franas un Famenas klastiskās slāņkopas, kā arī vidus- un augšdevona mugurkaulnieku sakopojumu veidošanās mehānismi Baltijā ir bijuši visai līdzīgi. Ir noteiktas botriolepīdu atsevišķu bruņu plātņu transportēšanas un apglabāšanas īpatnības. Pētītie skeleta elementi ir sadalīti trijās grupās pēc atlieku transportēšanas potencēm.

For the first time in the history of palaentological research in the Baltic detailed analysis of taphonomical peculiarities of Givetian, Frasnian and Famennian vertebrate fossil sites has been performed, using nowadays methods. Middle and Upper Devonian oryctocoenoses from the territory of Latvia have been compared to each other, as well as Baltic fossil sites of the Main Devonian Field compared with assemblages from South Timan. It is concluded that, despite the differences in taphonomical parameters, the forming agents of the Frasnian and Famennian as well as the Middle and Upper Devonian vertebrate assemblages have been rather similar. The burial and transportation peculiarities of separate armour plates of bothriolepid fish are determined. By the transportation potential the studied skeletal elements are assigned to three groups.