Ērču pārnēsāto patogēnu prevalence Latvijas biotopos ievāktajās ērcēs 2017. un 2018.gadā

Abstract

Ērces kalpo par svarīgu cilvēku un dzīvnieku infekciju slimību izraisošo baktēriju, vienšūnu un vīrusu pārnēsātāju. Latvijā ir sastopamas trīs epidēmiski nozīmīgas ērču sugas: Ixodes ricinus, Ixodes persulcatus un Dermacentor reticulatus. Darba mērķis ir, izmantojot molekulārās metodes, detektēt ērču pārnēsāto infekciju slimību izraisošo patogēnu – Borrelia, A. phagocytophilum un Babesia – esamību biotopā ievāktajās ērcēs un salīdzināt to prevalenci atkarībā no ērces sugas piederības. Kopumā analizētas 3494 ērces, kas ievāktas no visiem pieciem Latvijas reģionu biotopiem 2017. un 2018. gadā. Darbā tika raksturota ievākto ērču izplatība Latvijā, noteikta patogēnu klātbūtne ērcēs, izmantojot divpakāpju polimerāzes ķēdes reakciju, un, lai diferencētu patogēnu sugu, tika pielietota pozitīvo amplikonu sekvenēšana. Tika salīdzināts detektēto patogēnu daudzums un sugu sastāvs vienas ērču sugas ietvaros, starp ērces stadijām un dzimumiem, un starp dažādām ērču sugām. Kopumā 21,2% Latvijas ērces bija pozitīvas uz kādu vienu no trīm testētiem patogēniem, savukārt koinfekcija tika konstatēta 1,4% ērču. Salīdzinot kopējo noteikto patogēnu prevalenci, visinficētākās bija I. persulcatus ērces (patogēnu pozitīvās: 34,5%), savukārt vismazāk - D. reticulatus. Visbiežāk tika konstatēta Borrelia klātbūtne, un visvairāk izplatītas borēliju sugas ir B. afzelii, B. garinii un B. burgdorferi. Lai gan D. reticulatus ērce ir uzskatāma par pastāvīgu Latvijas biotopa iemītnieku, iegūtie rezultāti liecina, ka Latvijā I. ricinus ir galvenais B. canis canis pārnēsātājs. Kopumā darbā iegūtie dati liecina par ievērojamu ērču pārnēsāto infekciju risku gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, un norāda uz patogēnu un to vektoru izplatības procesa dinamismu.

Ticks act as vectors for a wide variety of pathogens such as viruses, bacteria and protozoa leading to serious infection diseases in humans and animals. In Latvia, there are three epidemically significant tick species: Ixodes ricinus, Ixodus persulcatus and Dermacentor recticulatus. This study focused on employing molecular methods to identify tick-borne pathogens such as Borrelia spp., Anaplasma phagocytophilum and Babesia spp. in tick samples collected from biotopes and comparing prevalence regarding the aforementioned tick species. In years 2017-2018, a total of 3494 ticks were collected and screened from biotopes from the five Latvian regions. The distribution of ticks species were characterized and the prevalence of pathogens were studied using a two-step polymerase chain reaction followed by employing positive amplicone sequencing in order to differentiate between the identified pathogen species. The amount of pathogens in the ticks were compared on the basis of the tick species, stage and sex. In total, 21.2% of ticks were pathogen-positive, while the co-infection was found in 1.4% of samples. The prevalence of pathogens was the highest in I. persulcatus (34.5%), and the lowest – in D. reticulatus. Borrelia spp. was the most prevalent infection, and all three Lyme disease species, namely B. afzelii, B. garinii and B. burgdorferi, were found. D. reticulatus distribution area has increased in Latvia, while the I. ricinus appeared to be the main vector for B. canis canis. The obtained results have showed a substantial risk for the tick-borne infection both for humans and animals, and the distribution of pathogens and vectors appeared to be a dynamic process in Latvian regions.