Izskaloto makrofītaļģu apjoms un taksonomiskais sastāvs Baltijas jūras Latvijas piekrastē

Abstract

Maģistra darba “Izskaloto makrofītaļģu apjoms un taksonomiskais sastāvs Baltijas jūras Latvijas piekrastē” pētījums izstrādāts 2018. gada vasaras un rudens sezonu laikā. Darba izstrāde veikta Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Hidrobioloģijas katedrā, biedrības “Baltijas krasti” izstrādātā EJZF projekta “Jūras aļģu sanesumu izvērtēšanas un apsaimniekošanas plāns Latvijas piekrastē” ietvaros. Darba mērķis ir noteikt izskaloto makrofītaļģu akumulēšanās vietas, apjomu, taksonomisko sastāvu un sezonālo dinamiku Baltijas jūras Vidzemes, Kurzemes un atklātās daļas piekrastēs. Maģistra darbā analizēta pieejamā literatūra par Baltijas jūrā augošajām makrofītaļģēm, to morfoloģisko, fizioloģisko uzbūvi, augšanas un reproducēšanās apstākļiem, raksturoti, Baltijas jūru un makrofītaļģu audzes, ietekmējošie abiotiskie, biotiskie un antropogēnie faktori, identificētas izskaloto makroaļģu sanesumu veidošanās vietas Baltijas jūras atklātās daļas un Rīgas līča piekrastē, apskatīta makroaļģu sanesumu sezonālā dinamika, noteikts taksonomiskais sastāvs un izstrādātas rekomendācijas makroaļģu sanesumu praktiskai pielietošanai. Baltijas jūra, ar specifiskajiem hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem, nodrošina vidi izskaloto makrofītaļģu sanesumu joslu veidošanai. Aļģu sanesumu joslu veidošanās Baltijas jūras Latvijas piekrastē ir ļoti nevienmērīga, atkarībā no sezonas, krasta morfoloģijas un, galvenokārt, vētru biežuma. Atsevišķas teritorijas raksturojas ar pilnīgu izskaloto aļģu iztrūkumu. Maksimālais izskaloto makrofītaļģu apjoms novērtēts rudens ekspedīcijas laikā Liepājā, sasniedzot 228,3 m3/100 m. Baltijas jūras atklātās daļas piekrastē dominē sārtaļģes Furcellaria lumbricalis, Rīgas līča Kurzemes piekrastē dominē brūnaļģes Fucus vesiculosus, bet Rīgas līča Vidzemes piekrastē, atkarībā no sezonas, tomēr novērots relatīvs līdzsvars starp brūnaļģēm Fucus vesiculosus un zaļaļģu ģintīm Cladophora spp. un Enteromorpha spp.. Kā potenciālās izskaloto makrofītaļģu akumulācijas vietas Baltijas jūras atklātās daļas piekrastē – Liepāja un Pāvilosta, Rīgas līča Kurzemes piekrastē – Jaunķemeri, Melluži un Lapmežciems, Rīgas līča Vidzemes piekrastē – Salacgrīva un Saulkrasti. Mainoties ekonomiskās un sociālās vides apstākļiem, mainījušās arī aļģu savākšanas metodes un apjomi. Tomēr Latvijā nav ieviesta vienota sistēma, kā makrofītaļģes savākt, kur uzglabāt un izmantot. Ir samazinājusies aļģu nozīme dārza mēslošanā. Populārās tūristu un atpūtas teritorijās, aļģu uzkrāšanās lielos apmēros rada problēmas teritoriju apsaimniekošanā. Mehāniski savāktās aļģes, izgāžot turpat piekrastes kāpās vai kārklu zonā, visbiežāk vētru laikā, tiek ierautas atpakaļ jūrā, radot otrreizējo piesārņojumu. Šīs makrofītu kaudzes traucē rekreācijai un tūrismam, izmaina biotopu, degradē ainavu un sugu atradnes. Piekrastes daba ir jāsaglabā, to zonējot, saglabājot līdzsvaru ar makroaļģu savākšanu, izvešanu un izmantošanu.

Master thesis “Volume and taxonomic composition of washed out macrophytic algae in the Latvia’s seashore of Baltic sea” was developed during summer and autumn seasons of 2018. Research was made in the Hydrobiology department of the University of Latvia, as a part of the EJZF project “Plan for the evaluation and managment of macroalgae rinse on the coast of Latvia” developed by the association “Baltijas krasti”. The aim of the paper is to identify the storage sites, distribution, taxonomic composition and seasonal dynamics of the rinsed macrophytes in the Vidzeme’s seashore, Kurzeme’s seashore and the open part of the Baltic Sea. In the Master's paper available literature on macroalgae growing in the Baltic Sea, morphological, physiological structure of algae, growth and reproduction conditions, described abiotic, biotic and anthropogenic factors affecting the Baltic Sea and macroalgae stands, identified sites of the development of rinsed macroalgae in the open part of Baltic Sea and the coast of the Gulf of Riga, viewed seasonal dynamics of macroalgae, defined taxonomic composition and developed recommendations for practical use of macrophytic algae. The Baltic Sea, with it’s specific hydro-meteorological conditions, provides the environment for the formation of bands of rinsed macroalgae. The formation of algal bands on the Latvian coast of the Baltic Sea is very uneven, depending on the season,coastal morphology and, above all, the frequency of storms. Individual areas are characterised by a complete shortage of rinsed algae. Maximum volume of rinsed macroalgae evaluated during autumn expedition in Liepaja, reaching 228.3 m3/100 m. In the open part of the Baltic Sea dominates red algae Furcellaria lumbricalis, in the Kurzeme’s seashore of the Gulf of Riga dominates brown algae Fucus vesiculosus, while in the Vidzeme’s coast of the Gulf of Riga, depending on the season, observed a relative balance between the brown algae Fucus vesiculosus and the generas of green algae - Cladophora spp. and Enteromorpha spp.. As sites for potential accumulation of rinsed macroalgae on the coast of the open part of the Baltic Sea – Liepaja and Pavilosta, Kurzeme’s seashore of the Gulf of Riga – Jaunkemeri, Melluzi and Lapmezciems, Vidzeme’s coast of the Gulf of Riga – Salacgriva and Saulkrasti. Changing circumstances have resulted in changes in the methods and volumes of algae collection. However, Latvia does not have unified system where to store and how to use them. The accumulation of algae create major problems for the management of tourism and recreational areas. The mechanically collected algae, which are loaded into the coastal dunes or bush area, are folded back into the sea during storms, resulting in secondary pollution. These piles of macroalgae disrupt recreation and tourism, change habitats, degrade landscape and species deposits. Coastal nature must be preserved by zoning, maintaining balance with the collection, removal and use of macroalgae.