Valodas politika un valodas lietošana kā kopienas integrācijas instruments: Pētījums Latvijas Universitātes studentu vidū

Abstract

Latvijā ir 1,93 miljoni iedzīvotāju un latviešu valoda ir valsts valoda. Tomēr tikai 60% no iedzīvotājiem runā latviski – krievu valoda ir otrā populārākā valoda. Pēc komunistiskās varas krišanas, valsts valdība īstenoja politiku ļoti daudzeveidīgai iedzīvotāju sociālajai integrācijai. Latvijas pievienošanās ES radīja vairāk jautājumu par pilsonību un valodu lietošanu. Viena no galvenajām valdības prioritātēm bija valodas politikas izveide. Latvijas oficiālā valodas politika ir vērsta uz latviešu valodas kā oficiālas valodas saglabāšanu un popularizēšanu. Šī pētījuma mērķis ir analizēt valodu lietošanu universitātes studentu vidū un to, kā tas ietekmē viņu integrāciju sabeidrībā pēc neatkarības atgūšanas. Darbā tiek pētīts kā valoda ietekmē studentu integrācijas procesus, ietekmējot viņu dzīvesveidu un piekļuvi sabiedrībai

Latvia has a population of 1.93 million people with Latvian as its official language . However only about 60% of its population speaks Latvian with Russian being the second most popular language. Post the fall of communism, the national government implemented policies for the social integration of the highly diverse population. The accession of Latvia in the EU raised more questions over citizenship and language use. One of the key focus for the government was to create a language policy. The official language policy of Latvia aims to conserve and promote Latvian language as its official language. The aim of this study is to analyse language use amongst university students and how this has affected their integration into the society post-independence. The thesis addresses the role of language in a social contract. It studies how language influences the integration processes of students by influencing their lifestyle and access to the society.