Ciešamās kārtas lietojums zinātnisko rakstu un bakalaura darbu anotācijās

Abstract

Pētījuma tēma ir ciešamās kārtas lietojums anotācijās. Ciešamā kārta dzimtās un svešvalodas akadēmiskajos rakstos ir pētīta pirms (Hinkele, 2004); taču to lietojums anotācijās netiek pētīts. Šis pētījums attiecas uz ciešamās kārtas analīzi angļu kā svešvalodas studentu bakalaura darbu anotācijās un pētnieku zinātnisko rakstu anotācijās. Teorētiskais pamatojums ir balstīts uz Kvirka (Quirk et al., 1985), Baibera (Biber et al.,1999), Hadlestona un Pulluma (Huddleston un Pullum 2005), Kollinas un Hollo (Collins un Hollo 2010) un citu autoru darbiem. Pētījums ietver aprakstošās un secinošās statistikas rīkus un specializētā korpusa piemēru kvalitatīvās analīzes aspektus. Rezultātu aprakstā ir aprakstītas ciešamās kārtas izmantošanas variācijas un biežums tās veidos. Ierobežojumi un ieteikumi turpmākiem pētījumiem tiek apspriesti secinājumos.

The topic of the study is passive voice in abstracts. Passive voice in academic writings of the native and non-native speakers has been studied before (Hinkel, 2004); but there is a gap in research regarding its use in the abstracts. The present research deals with the analysis of passive voice in abstracts of BA thesis written by the English as Foreign language students and abstracts of research articles written by the researchers. The theoretical background is based on the works of Quirk et al. (1985), Biber et al. (1999), Huddleston and Pullum (2005), Collins and Hollo (2010), and others. The study involves quantitative research (relative frequency and log-likelihood test) and some aspects of qualitative analysis of the examples from the specialised corpus comprised for the study. Variation and frequency in the use of passive voice across its types are described in the results. Limitations and suggestions for further research are discussed in conclusions.