Radioteātra poētika: Latvijas piemērs

Abstract

Pētījums „Radioteātra poētika: Latvijas piemērs” ir mēģinājums raksturot radioteātra rīcībā esošos specifiskos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus un to lietojumu Latvijas Radioteātra 21. gadsimta sākuma iestudējumos. Pētījumā tiek apskatīts radioteātra jēdziens un radioteātra poētiku formējošie faktori, kā arī analizēts to lietojums 10 Latvijas Radioteātra iestudējumos: “Kauja pie Knipskas” (režisors Harijs Gerhards, 1999), “Viena nakts jauna vīrieša dzīvē” (režisores Irēna Cērmane un Diāna Bērza, 2002), “Svētais Grāls” (režisors Tamurs Tohvers, 2003), “Eh!” (režisore Irēna Cērmane, 2004), “Privāta reportāža” (režisors Lauris Gundars), “Melnais meža strazds” (režisore Diāna Bērza, 2005), “Pulss” (režisors Ivo Briedis, 2005), “Būda mežā” (režisore Ināra Kolmane, 2015), “X un Y” (režisore Aija Treija, 2015), “Zalša līgava” (režisors Viktors Jansons, 2015).

The research paper „Poetics of Radio Theatre: Example of Latvia” is an atempt to pinpoint specific means of artistic expression in radio theatre and the use of it in the Radiotheatre of Latvia. The study explores the concept of radio theater and classifies the artistic means of expression used in it and also looks for them in 10 productions, whitch are analyzed in the paper: „Kauja pie Knipskas” (Battle at Knipsk), “Viena nakts jauna vīrieša dzīvē” (One Night in a Young Man's Life), “Svētais Grāls” (The Holy Grail), “Eh!” (Eh!), “Privāta reportāža” (Private Report), “Melnais meža strazds” (Black Forest Thrush), “Pulss” (Pulse), “Būda mežā” (Hut in a Forest), “X un Y” (X and Y), “Zalša līgava” (Bride of the Grass Snake).