Patiesības teikšanas pienākums Civilprocesa likuma 73 1. panta kontekstā un tā savienojamība ar sacīkstes principu.

Abstract

Patiesības princips ir viens no civilprocesa pamatprincipiem, kas ietver sevī gan procesa dalībnieku patiesības paušanas pienākumu, gan tiesas pienākumu noskaidrot patiesību. Sacīkstes princips nodala šo pienākumu nastu. Darba autora mērķis, aplūkojot patiesības principa tiesisko regulējumu un piemērošanas praksi Latvijā, salīdzinājumā ar Lietuvas, Igaunijas un Francijas regulējumu, ir noskaidrot, kā patiesības princips mijiedarbojas ar sacīkstes principu, un kā izpaužas tiesas un procesa dalībnieku dalība šo principu savstarpējā mijiedarbībā, norādot uz problēmjautājumiem un ieteikumiem Latvijas civilprocesa uzlabošanai. Autors konstatē, ka tiesu praksē tieši netiek vērtēts un nav līdz galam izstrādāts mehānisms, pēc kādiem kritērijiem piespriest sankciju par principa pārkāpumu, jo ir sarežģīti noteikt personas apzināti negodprātīgu rīcību.

The principle of truth is one of the fundamental principles of the Civil Procedure. The principle encompasses both - the obligation to the parties in the proceedings to express the truth and the obligation to the court to ascertain and determine the truth. The adversarial principle separates the burden of these obligations. The aim of the author in this work is to ascertain how the principle of truth interacts with the adversarial principle, and how the participation of the court and the process participants and their interaction with these principles is manifested through looking not only at the Latvian regulation, but comparing it also with the Lithuanian, Estonian and French regulations. Through the analysis, the author indicates the issues and recommendations for the civil proceedings in Latvia. The author observes that the judicial practice did not directly assess and defined a mechanism for imposing a penalty in a case of a breach of the principle as it is hard to determine a knowingly dishonest action of a person.