Savstarpējās atzīšanas principa piemērošana un tā pārkāpuma attaisnošana preču brīvas aprites jomā Eiropas Savienībā

Abstract

Bakalaura darbā tiek aplūkotas problēmas, kas izriet no savstarpējās atzīšanas principa un Līguma par Eiropas Savienības darbību 34. panta nekonsekventā nošķīruma, kā arī tiek analizēta savstarpējās atzīšanas principa kā patstāvīga tiesību institūta pamatotība. Darba mērķis ir noskaidrot mijiedarbību starp savstarpējās atzīšanas principu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 34. pantu, kā arī izpētīt savstarpējās atzīšanas principa kā patstāvīga tiesību institūta piemērošanas iespējamību. Lai to sasniegtu, autors darbā pēta savstarpējās atzīšanas principa vēsturisko izcelsmi, principa nepieciešamības pamatojumu preču brīvas aprites jomā un tā saturisko apjomu. Pētījuma rezultātā, autors nošķir savstarpējās atzīšanas principa un Līguma par Eiropas Savienības darbību 34. panta kompetences, skaidro savstarpējās atzīšanas principa piemērošanas kārtību un pilnveido tā pārkāpuma attaisnošanas metodoloģiju.

This research describes problems arising from the inconsistent differentiation of the mutual recognition principle and Article 34 of the Treaty on the Functioning of the European Union, as well as analyses validity of the mutual recognition principle as an independent legal instrument. The aim of the research is to clarify the interaction between the mutual recognition principle and Article 34 of the Treaty on the Functioning of the European Union, as well as to explore the possibility of applying the mutual recognition principle as an independent legal instrument. In pursuit of achieving aforementioned objectives, the author explores the historical origin of the mutual recognition principle, its scope and justification for its application in the field of free movement of goods in the European Union. As a result of the research, the author distinguishes the competences of the mutual recognition principle and Article 34 of the Treaty on the Functioning of the European Union, clarifies the procedure for its application and develops methodology for justifying infringement of the principle.