Piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem, kas pienākas no citām personām.

Abstract

Juridiskas saistības būtība ir konkrētas saistības izpilde un izpildījuma saņemšana. Tādēļ juridiskas saistības ideja ir iespēja nodrošināt tās izpildi ar juridiskiem piespiedu līdzekļiem, gadījumā, ja nenotiek tās labprātīga izpilde. Latvijā šo procesu nodrošina tiesu izpildītāji. Viens no piespiedu piedziņas procesa līdzekļiem, ko Latvijā regulē Civilprocesa likums, ir piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem, kas pienākas no citām personām. Tā kā piespiedu piedziņas procesa normatīvais regulējums Latvijā tiek nepārtraukti pilnveidots un pielāgots mūsdienu tehnoloģiju attīstības līmenim, praksē aizvien tiek konstatētas jaunas likuma nepilnības, atšķirīga likuma piemērošana un interpretācija. Darba tālākajās nodaļās tiks analizēts Civilprocesa likuma 599. pants, kuš paredz vērst piedziņu uz naudas līdzekļiem, kas pienākas no citām personām un klasificēti pamati, uz kuriem personai var rasties pienākums izmaksāt naudas līdzekļus parādniekam. Darba ietvaros autore izvirza mērķi salīdzināt piespiedu piedziņas līdzekļu normatīvo regulējumu ar praksi, to mijiedarbību, un, konstatējot trūkumus un nepilnības, nākt klājā ar priekšlikumiem un atbilstošiem uzlabojumiem.

The essence of a legal commitment is the fulfillment of a particular commitment and the receipt of performance. Therefore, the idea of a legal commitment is the possibility of enforcing it with legal coercive measures in case of its not voluntary execution. In Latvia, this process is provided by bailiffs. One of the means of forced recovery in Latvia regulated by the Civil Procedure Law is the pursuit of recovery of funds due from other persons. Since the normative regulation of the forced recovery process in Latvia is constantly being improved and adapted to the level of development of modern technologies, in practice still are beeing identifieded new loopholes, different application and interpretation. Further sections of the thesis author will analyze Article 599 of the Civil Procedure Law, which provides the recovery of funds due from other persons, and the classify reasons on which a person may be liable to pay funds to the debtor. Within the framework of the thesis, the author aims to compare normative regulation of coercive measures with practice and by identifying imperfections and gaps, coming up with proposals and appropriate improvements.