Vakcinācija priekšlaikus un laikā dzimušajiem bērniem Latvijā

Abstract

Ievads: Vakcinācija būtiski samazinājusi daudzu nopietnu slimību izplatību pasaulē. Lai gan priekšlaikus dzimuši zīdaiņi ir vairāk jutīgi pret infekcijām, viņu vakcinācija bieži vien tiek atlikta vai arī veikta pēc atvieglinātas programmas. Tā kā imunizācija Latvijā nav obligāta, ir nepieciešams pētījums, kurš ļaus atklāt aktuālas vakcinācijas tendences un faktorus, kas varētu uzlabot vakcinācijas pārklājumu. Mērķis: Šī pētījuma mērķis bija vakcināciju tendenču salīdzinājums priekšlaikus un laikā dzimušiem bērniem ar anonīmas vecāku aptauju. Metodoloģija: Bērnu (līdz pieciem gadiem) vecāki aizpildīja anketu (bērnu vecumu, dzimumu, dzimšanas datus un veselības stāvokli, pēcdzemdību hospitalizācijas ilgumu un ārstēšanos Jaundzimušo intensīvās aprūpes nodaļā). Papildus bija dokumentēti vecāku viedokļi par vakcināciju, plāni imunizācijas kalendāra ievērošanai, saņemtās vakcīnas un reakcijas uz tām. Dati bija savākti no ģimenes ārstiem Rīgā un vecākiem Latvijas priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku biedrībā “Esmu klāt”. Vakcinācijas segums, nevēlamās blakusparādības un komplikācijas tika salīdzinātas starp priekšlaikus un laicīgi dzimušiem pacientiem. Rezultāts: Kopējā pacientu kopā bija iekļauti dati par 186 bērniem: 32 priekšlaikus dzimuši (vidējais vecums 27 mēneši±20; 59.3% (19/32) zēni) un 154 laicīgi dzimuši bērni (vidējais vecums 26 mēneši±15.7; 55.2% (85/154) zēni). Starp priekšlaikus dzimušiem bērniem 18.8% (6/32) bija dzimuši ārkārtīgi priekšlaikus, 21.9% (7/32) ļoti priekšlaikus, 59.4% (19/32)vidēji vēlu priekšlaikus dzimuši. Vidējais priekšlaikus dzimušu bērnu hospitalizācijas ilgums bija 36 dienas±33.4 un 68.8% (22/32) bija aprūpēti jaundzimušo intensīvās aprūpes nodaļā, kas bija būtiski ilgāk nekā laicīgi dzimuši bērni (p<0.001). 77.9% no laicīgi dzimušiem pacientiem (120/154) bija vakcinēti vismaz ar vienu vakcīnu, 8.4% (13/154) kāda no vakcīnām bija atlikta vai arī nebija pilnīga vakcinācijas programma. 84.4% (27/32) no priekšlaikus dzimušiem bērniem bija saņēmuši vismaz vienu vakcīnu, bet 43.6% (14/32) bija vakcinēti vēlāk nekā plānots (p<0.001). Vidēji smagu un smagu reakciju biežums (temperatūra, ilgstoša kliegšana, izteikts pietūkums injekcijas vietā un nervozitāte) būtiski neatšķīrās priekšlaikus un laikā dzimušiem bērniem (p>0,05). Lielākā daļa blakusparādību radās pēc DTP vai pirmās Hexavalent vakcinācijas (difterija, tetanuss, pertussis, hepatīts-B, poliomielīts, Haemophilus influenza-b), 25% (8/32) priekšlaikus dzimušiem un 16.2% (25/154) dzimuši bērniem (p=0.238). Secinājums: Pētītajā pacientu kopā priekšlaikus dzimušiem bērniem bija salīdzinoši labs kopējais vakcinācijas pārklājums, tomēr priekšlaikus dzimušiem bērniem biežāk bija kontrindikācija, kā arī tā bija atlikta. Mēreni smagu blakusparādību biežums priekšlaikus dzimušiem nebija lielāks kā laikā dzimušiem bērniem un abās grupās tie galvenokārt pēc DTP vai Hexavalent vakcīnas. Lielākā daļa vecāku pilnībā piekrita imunizācijai un plānoja vakcinēt ar valsts kalendāru.

Background: Vaccination represents a crucial progress in medicine, preventing many serious diseases worldwide. Preterm infants are more susceptible to infections, but their vaccinations are often delayed or cancelled. As immunization is elective in Latvia, research reveals current patterns to improve the vaccination coverage. Purpose: The aim of the study was to compare vaccination trends in prematurely born and born at term patients through an anonymous questionnaire for parents of children born in 2013-2018. Methodology: Parents of children up to five years filled out a survey recording the child’s age, gender, birth data and health status, post-partum hospitalization length and Neonatal Intensive Care Unit need. Opinions about vaccination, plan to follow the immunization calendar, vaccinations and adverse reactions were documented. Data were collected from Family Doctors in Riga and the Latvian parental association of premature babies “Esmu klāt”. The vaccination coverage, adverse reactions and complications were compared in preterm and term patients. Statistical analysis included descriptive statistics, a Kolmogorov-Smirnoff test with skewness and kurtosis and a Pearson Chi-Square test and p-value < 0.05 was considered as statistically significant. Results: The final sample included data about 186 patients: 32 prematurely born (mean age 27 months ± 20, 59.3% (19/32) males) and 154 children born at term (mean age 26 months ± 15.7; 55.2% (85/154) males). Among prematurely born patients, 18.8% (6/32) were extremely preterm, 21.9% (7/32) very preterm, 59.4% (19/32), moderately-late preterm. Their mean hospitalization time reached 36 days ± 33.4 and 68.8% (22/32) stayed at the NICU, which was significantly longer than in term children (p < 0.001). 77.9% born at term patients (120/154) were vaccinated at least with one vaccine, and 8.4% (13/154) experienced a delay in a vaccine administration. However, 84.4% (27/32) of premature patients received at least one vaccine and a statistically significant difference was observed in the delay of immunization as 43.6% (14/32) received shots later than planned (p < 0.001). The prevalence of moderate-severe reactions(fever, prolonged screaming, swelling at the injection site and fussiness) did not significantly differ in premature and patients born at term. Most adverse reactions occurred either after the DTP or first Hexavalent shot (diphtheria-tetanus-pertussis-hepatitis-B-poliomyelitis-Haemophilus influenza-b), in 25% (8/32) prematurely born and 16.2% (25/154) born at term children (p = 0.238). Conclusions: Prematurely born children have a good overall vaccination coverage in the studied population sample but also more delays and contraindications. The prevalence of adverse reactions was non-significantly higher in the preterm group and they mostly occurred after DTP or Hexavalent shot in both populations. Most parents fully agreed with immunization and planned to follow the national vaccination calendar.