Antroponimikona etimoloģiskās semantikas teorētiskais modelis un tā realizācija latviešu valodā (uz Baltijas jūras areāla valodu fona)

Abstract

ANOTĀCIJA par PAULA BALOŽA promocijas darbu „Antroponimikona etimoloģiskās semantikas teorētiskais modelis un tā realizācija latviešu valodā (uz Baltijas jūras areāla valodu fona)” Tas ir pirmais pētījums tipoloģiskajā antroponīmikā Baltijas valstīs. Darba mērķis – noskaidrot latviešu priekšvārdu un uzvārdu pirmatnīgo semantiku, izveidojot teorētisku etimoloģiski semantisko antroponimikona modeli un salīdzināt to ar kaimiņtautu (Igaunijas, Somijas, Lietuvas, Polijas, Krievijas un Vācijas) antroponsistēmu, parādot, cik lielā mērā šis teorētiskais modelis ir realizējies katrā no salīdzināmajām valodām. Darbā sastatīti salīdzināmo valodu priekšvārdu un uzvārdu rašanās apstākļi, attīstības tendences, personvārdu pētniecības vēsture. Analizēti latviešu personvārdi, kas darināti uz latviešu apelatīvās leksikas bāzes. Arī salīdzināmajās valodās analizēti tikai neaizgūtie antroponīmi. Pirmoreiz izvērtēta dažādu valodu antroponīmisko sistēmu savstarpējās tuvības pakāpe un konkrētās paralēles.

ANNOTATION of Doctoral Thesis by PAULS BALODIS “Theoretical model of the anthroponymicon’s etymological semantics and its realization in the Latvian personal name system (against the background of languages of the Baltic Sea)” This is the first research of such type in typological anthroponymics in Baltic countries, where anthroponymical systems of seven languages (Latvian, Estonian, Finnish, Lithuanian, Polish, Russian, an German) are compared, highlighting the similarities and the peculiarities, drawing up the theoretical model of the anthroponymicon’s etymological semantics, thus showing to what degree this theoretical model has been realized in each of the respective languages. The origin and development tendencies of surname systems, the research history of the personal names are compared as well. Latvian personal names coined on the basis of Latvian appellative vocabulary have been analysed according to their primary semantics. The level of propinquity and concrete parallels of the analysed languages are evaluated for the first time.