Sakarības novērtējums starp bronhu hiperreaktivitāti un otrā tipa cukura diabētu

Abstract

Otrā tipa cukura diabēta un astmas sastopamība pēdējās dekādēs ir krietni palielinājusies, sasniedzot epidēmijas apmērus. Pēdējās divas desmitgadēs ir publicēti pētījumi, kas liecina, ka pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu ir samazināti plaušu funkcionālie rādītāji. Pētījumu skaits par cukura diabēta negatīvajiem aspektiem un komplikācijām, kas saistītas ar plaušu funkcijas traucējumiem, ir salīdzinoši neliels un rezultāti pretrunīgi. Mūsu pētījumā tika izvirzīta hipotēze, ka pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu ir lielāks risks saslimt ar bronhiālo astmu. Tā kā astmas obligāta izpausme ir bronhu hiperreaktivitāte, tad tika pētīta sakarība starp 2.tipa cukura diabētu un bronhiālo hiperreaktivitāti. Mērķis. Pētījuma mērķis bija novērtēt sakarību starp bronhiālo hiperreaktivitāti uz metaholīnu un otrā tipa cukura diabētu. Materiāli un metodes. Tika apkopota informācija par 2781 pacientiem (no tiem 1908 sievietēm, 873 vīriešiem), kuriem tika veikts bronhu provokācijas tests ar metaholīnu, lai izslēgtu iespējamu astmas diagnozi. Izmantojot loģistiskās regresijas analīzi, tika noskaidrots vai pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu salīdzinoši biežāk ir pozitīvs bronhu provokācijas tests un izmantojot ANOVA – noskaidrojām vai ir sakarība starp pozitīvu bronhu provokācijas testu un pacientu dzimumu, ĶMI, un plaušu funkcionālajiem rādītājiem. Rezultāti. Pētījumā tika atklāts, ka pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu biežāk ir pozitīvs bronhu provokācijas tests (p=0.00239). Šādu sakarību konstatējām gan sievietēm (p=0.0291), gan vīriešiem (p=0.0353). Abu dzimumu pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu un bronhiālo hiperreaktivitāti bija salīdzinoši vislielākais ĶMI (p<0.000001). Pacientiem ar cukura diabētu un bronhiālo hiperreaktivitāti bija zemāki plaušu funkcionālie rādītāji salīdzinājumā ar pacientiem, kuriem bija normāla bronhu reaktivitāte - FVC (p=0.000024), FEV1 (p<0.000001), FEV1/FVC (p=0.000093). Salīdzinot pacientus ar 2.tipa CD un bronhiālo hiperreaktivitāti ar pacientiem, kuriem ir tikai bronhiālā hiperreaktivitāte, tika konstatēti zemāki FVC (p=0.0316) un FEV1 (p<0.000001) rādītāji. Salīdzinot pacientus ar 2.tipa CD un bronhiālo hiperreaktivitāti ar pacientiem, kuriem ir tikai 2.tipa cukura diabēts, tika konstatēti zemāki FEV1 (p=0.00008) un FEV1/FVC (p=0.00007) rādītāji. Secinājumi. Pastāv pozitīva sakarība starp 2.tipa cukura diabētu un bronhiālo hiperreaktivitāti, kas tika konstatēta abu dzimumu pacientu grupās. To varētu skaidrot ar palielinātu ĶMI un insulīna rezistenci. Pacientiem ar bronhiālo hiperreaktivitāti un 2.tipa cukura diabētu ir vairāk izmainīti plaušu funkcionālie rādītāji, salīdzinot ar pacientiem, kam ir tikai ar 2.tipa cukura diabēts vai tikai bronhu hiperreaktivitāte. Ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai izprastu mehānismus, kas izskaidrotu sakarību starp bronhiālo astmu un otrā tipa cukura diabētu.

SUMMARY Association between bronchial hyperreactivity and type two diabetes. Author: Agnese Ozola Advisor: asoc. prof. Dr. biol. Gunta Srazda Background. The incidence of type 2 diabetes and asthma in the last decades has increased significantly, reaching an epidemic. In the last two decades, it has been reported that patients with type 2 diabetes have increasingly reduced lung function. There are relatively few studies on the negative aspects of diabetes and the complications associated with lung functional disorders. In the present study, we tested hypothesis that patients with type 2 diabetes have higher risk to get bronchial asthma. As bronchial hyperreactivity (BHR) is an ultimate feature of asthma, relationship between diabetes type 2 (Dt2) and bronchial reactivity (BR) was studied. The aim of the study was to find the association between BR to methacholine and Dt2 in males and females. Methods. We analyzed retrospectively 2781 adult people data (1908 woman and 873 man), who underwent methacholine bronchoprovocation test (BPT) to exclude possible asthma diagnosis. 104 patients had already approved Dt2 diagnosis before the testing (81woman and 23man). To establish the association between Dt2 and elevated bronchial reactivity we used logistic regression analysis, but to check the association of these data with gender, body mass index and lung function indices ANOVA was used. Results. The study revealed that Dt2 patients significantly more frequently had BHR (p=0.00239). Such association was present both in woman (p=0.0291) and men (p=0.0353). Both gender having both BHR and Dt2 showed the highest BMI (p<0.000001). Patients with Dt2 and BHR had lower lung function indices compared to persons with normal BR – FVC (p=0.000024), FEV1 (p<0.000001), FEV1/FVC (p=0.000093). Comparing patients with Dt2 and BHR with patients having only BHR showed lower FVC (p=0.0316) and FEV1 (p<0.000001). Comparing patients with Dt2 and BHR with patients suffering only Dt2 showed significantly lower FEV1 (p=0.00008) and FEV1/FVC (p=0.00007). Conclusions. Dt2 is positively associated with BHR that is characteristic for both genders. It could be explained with elevated BMI and insulin resistance. Patents with co-existent BHR and Dt2 have more affected lung function compared to those which have only BHR or DT2. Future studies are necessary to find out intimate mechanisms underlying association between BHR and Dt2. Key words: Bronchial hyperreactivity, asthma, Type 2 diabetes, body mass index, lung function.