Sirds un asinsvadu (kardiovaskulāro) farmaceitiski aktīvo vielu riska izvērtējums virszemes ūdeņos un notekūdeņos

Abstract

Helsinku Komisija 2017. gadā publicējusi pārskatu par farmaceitiski aktīvo vielu (FAV) sastopamību, veidiem un piesārņojuma cēloņiem ūdeņu sistēmās periodā no 2003.gada līdz 2014. gadam. Dati par Latviju tajā nebija iekļauti. Darba mērķis ir izvērtēt sirds un asinsavadu (kardiovaskulāro) farmaceitiski aktīvo vielu vides ietekmes riskus virszemes ūdeņos un notekūdeņos Latvijā. Mērķa sasniegšanai apkopota kardiovaskulāro FAV ekotoksikoloģisko informāciju un izvērtēt vides piesārņojuma riski astoņām kardiovaskulāro FAV grupām. Rezultāti liecināja, ka Latvijā augsts vides risks atorvastatīnam (seruma lipīdus modificējošie līdzekļu grupa) savukārt vidējs risks ir gemfibrozilam (fibrātu grupa). Citām darbā apskatītajām vielām vides risks ir zems. Nepieciešami papildus pētījumi, lai precīzāk precīzāk izvērtētu FAV iespējamos vides riskus.

Helsinki Commission in 2017 has published status report on active pharmaceutical ingredient (API) occurrence, types and pollution causes in the Baltic Sea region during period 2003 - 2014. Data of Latvian region had not been included. The aim of this study is to evaluate environmental risks of heart and cardiovascular disease treatment APIs in surface and waste waters in Latvia. To analyse ecotoxicological effects and environmental pollution risk, available information on eight API groups for cardiovascular disease treatment was gathered. Results show that in Latvia atorvastatin (serum lipid-modifying medication group) has high environmental risk and gemfibrozil (fibrate group) has medium risk. Environmental risk of other detected APIs is low. Further research need to be done in order to assess more detailed potential environmental risks of the APIs.