Loģiskā konsekvence dzīvnieku aizstāvības ētikā: dzīvnieku morālais statuss

Abstract

Darbā tiek aizstāvēta tēze, ka humānisms kā nostādne, ka cilvēkiem ir morāla vērtība, kopā ar saistītiem pieņēmumiem implicē, ka arī dzīvniekiem ir morāla vērtība. Tēze tiek pamatota, argumentējot, ka nav tādu atšķirību starp dzīvniekiem un cilvēkiem, kas varētu būt pamatā tam, kāpēc dzīvniekiem atšķirībā no cilvēkiem nav morālas vērtības. Līdzīgā veidā darbā tiek argumentēts, ka, ja labi informēti humānisti uzskata, ka normālos apstākļos dzīvniekus atšķirībā no cilvēkiem nav morāli nepareizi sistemātiski izmantot un nogalināt, tad viņu uzskati nav loģiski konsekventi, taču tas nenozīmē, ka tie nevar būt loģiski konsekventi arī tad, ja tie paredz, ka ne visas prakses, kas ietver kaitējuma nodarīšanu dzīvniekiem, ir morāli nepareizas.

This thesis defends the claim that humanism as a stance that humans have moral value that is based on morally relevant properties implies that nonhuman animals also have moral value. The claim is justified by arguing that there is no such difference between humans and nonhuman animals that could ground the difference in moral value. In a similar way, this thesis shows that if well-informed humanists believe that, under normal circumstances, it is not morally wrong to use and kill nonhuman animals, then their beliefs are not logically consistent, but that does not mean that humanists cannot consistently believe that not all practices that involve harming nonhuman animals are morally wrong.