Rīgas Centrālcietums 1919.-1930.: personālsastāvs

Abstract

Pētījums ir veltīts līdz šim latviešu historiogrāfijā nepētītajai tēmai par darbinieku personālsastāvu ieslodzījuma vietās Latvijas Republikā starpkaru periodā, konkrētāk, Rīgas Centrālcietumā. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt Rīgas Centrālcietuma personālsastāva komplektēšanas problemātiku, akcentējot uzmanību uz lielākās personāla grupas – uzraugu un uzraudžu – sociālā portreta iezīmēm. Sabiedrības negatīvās attieksmes dēļ darbs cietuma dienestā nekad nav bijis populārs, tomēr starpkaru periodā Rīgas Centrālcietumā novērojama bieža personālsastāva nomaiņa. Tā saistāma gan ar cietuma uzraugu personīgajām interesēm, gan spēju darbu atbilstoši veikt, gan arī norāda uz Latvijas iedzīvotāju starpkaru perioda dzīves apstākļiem.

This bachelor’s thesis is devoted to the study of the personnel of Riga Central Prison, a hitherto under-researched topic in Latvian historiography. The aim of the research is to research issues related to the recruitment of prison personnel, accentuating the social portrait of prison officers, who formed the largest group of employees. Owing to social stigma employment in the penal system has never been particularly sought after; however, personnel change in Riga Central Prison in the interwar years was frequent. The change of personnel is connected to the personal interests of the prison guards, their ability to do their job properly and it provides insights into the existing social conditions of the Latvian population in the interwar period.