Mistiskais kā vārdos neizsakāmā paveids Vitgenšteina “Loģiski filosofiskā traktātā”

Abstract

Šī bakalaura darba mērķis ir argumentēt par labu tam, ka, pat kontekstā ar Ludviga Vitgenšteina darbā Loģiski filosofisks traktāts rodamo metafizikas noraidījumu, tajā izvērstais mistiskā nojēgums nav atmetams kā nejēdzīgs, tā vietā mistiskais ir domājams kā apstāklis, kas vedina runāt jēgpilni. 1. nodaļā pievēršos saistībai starp mistisko, ētisko, estētisko un to attiecībai pret Loģiski filosofiskā traktātā rodamo valodas un loģikas izpratni. 2. nodaļā pievēršos diskusijai par nejēdzīgā izpratnes iespējām, kur, rakstot izskaidrojošā lasījuma ietvaros, centīšos vājināt Loģiski filosofiskā traktāta šķietami stingri paradoksālos secinājumus.

The aim of this bachelor's thesis is to argue that, even in light of the rejection of metaphysics found within Ludvig Wittgenstein's Tractatus Logico-Philosophicus, the outline of the mystical is not to be rejected as nonsensical, instead the mystical is to be thought of as something that leads one to speak within the borders of sense. In the first chapter I investigate the connesction between the mystical, ethics, aesthetics and their relation to language and logic. In the second chapter I turn to the discussion on the undestanding of the nonsensical, where speaking from the perspective of the eludicatory reading I will attempt to weaken the seemingly strongly paradoxical conclusions of Tractatus Logico-Philosophicus.