Eiropa vācbaltiešu acīm: ceļojumu literatūras liecības (1750-1815)
Автор
Ceske, Edgars
Co-author
Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāte
Advisor
Zemīte, Lilita
Дата
2013Metadata
Показать полную информациюАннотации
Promocijas darbs veltīts līdz šim nepētītai avotu grupai, kurā satiekas vismaz trīs radniecīgas zinātņu nozares: Latvijas vēsture, Latvijas kultūras vēsture un literatūras vēsture.
Ārzemēs – piemēram, Vācijā – ceļojumu literatūra tiek nopietni pētīta jau pēdējos 30 gadus. Baltijas valstīs šai jomā sperti vēl tikai pirmie soļi.
Promocijas darba hronoloģiskie ietvari nav izvēlēti nejauši: pirmkārt, laikā no 1750. līdz 1815. gadam Eiropā risinājās trīs nozīmīgi procesi: ekonomikā – industriālās revolūcijas sākums Anglijā, ideoloģijā – Apgaismības klasiskā un vēlīnā fāze un politikā – Franču revolūcija, Napoleona impērijas izveidošanās, augšupeja un sabrukums. Otrkārt, visi šie procesi sakrita ar ceļojumu skaita un ceļojumu literatūras kulmināciju Rietumeiropā.
Darbā apskatīti divpadsmit vācbaltiešu autoru ceļojumu apraksti: Rīgas ārsta Nikolausa fon Himzeļa (Nicolaus von Himsel) ceļojumi pa Eiropu no 1750. – 1757. g., grāfa Mihaēla Johana fon der Borha (Michael Johann von der Borch) ceļojums uz Sicīlijas un Maltas salu (1776. – 1777.), mācītāja Ernsta Daniēla Bursija (Ernst Danie Bursy), Kurzemes dzejnieces Sofijas Bekeres-Švarcas (Sophie Becker-Schwarz), publicista Garlība Merķeļa (Garlieb Merkel) un studenta Voldemāra Kārļa fon Ditmara (Woldemar Karl von Ditmar) ceļojumi pa Vāciju (attiecīgi 1780., 1784. – 1786., 1796. – 1806. un 1815.), studenta Vilhelma Melhiora fon Vīdava (Wilhelm Melchior von Wiedau) un rakstnieces Elīzas fon der Rekes (Elisa von der Recke) ceļojumi pa Vāciju un Itāliju (attiecīgi 1781. – 1782. un 1789. – 1805.), Kurzemes hercoga hofmaršala Heinriha fon Ofenberga (Heinrich von Offenberg) ceļojums pa Eiropu (1778. un 1784. – 1786.), studenta Heinriha Frīdriha fon Štorha (Heinrich Friedrich von Storch) ceļojums uz Franciju (1786), muižnieka Teodora fon der Ropa (Theodor von der Ropp) ceļojums uz Franciju, Spāniju, Portugāli, Gibraltāru, Itāliju u. c. (1802. – 1805.) un gleznotāja Kārļa Gotharda Grasa (Karl Gotthard Graß) ceļojums uz Sicīliju (1804. – 1805).
18. gadsimta otrā puse bija laiks, kad jūtami pieauga trešās kārtas augšslāņa inteliģences (Vācijā sauktas par BildungsbŅrgertum) ceļojumu skaits. Arī vācbaltiešu ceļotāji vērīgi aplūkoja un salīdzināja dažādu valstu politiskās iekārtas un saimnieciskās attīstības tendences. Minētie vācbaltiešu ceļojumu apraksti sniedz bagātīgu kultūrvēsturisku informāciju par apceļoto valstu saimniecību, sabiedrību, politisko dzīvi un kultūru. Bez tam dažu autoru (H. F. Štorha, S. Bekeres-Švarcas, E. fon der Rekes, G. Merķeļa) ceļojumu aprakstos sastopams kritisks vērtējums apceļoto valstu sociālajām parādībām un spilgti, lai arī reizēm subjektīvi ievērojamāko sava laika vācu literārās un sabiedriskās dzīves personību portretējumi. Apskatītie avoti ļauj spriest arī par ceļotāju politiskajiem, sabiedriskajiem un estētiskajiem uzskatiem.
Promocijas darba rezultāti varētu būt noderīgi ne vien vēsturniekiem, bet arī radniecīgu humanitāru nozaru pārstāvjiem un rosināt nedaudz citādi paraudzīties uz līdzšinējiem uzskatiem par Apgaismības ideju izplatības ceļiem un līdzekļiem Baltijā. This doctoral thesis is devoted to a theme, which has not been much investigated until now, and involves three related branches of academic study: the history of Latvia, the history of culture of Latvia, and history of literature.
In other countries - e.g. in Germany - the travel literature has a;ready been seriously studies for the last 30 years. In the Baltic countries, only the first steps have been made.
The chronology of this doctoral thesis is connected - firstly, with three important processes which took place in Europe from 1750 to 1815 - in economics, ideology and politics, respectttively: the beginning of the industrial revolution in Great Britain, the classical and latest stage of Enlightenment, and the French revolution, as well as the creation, rise and collapse of Napoleons empire. Secondly, all these processes concurred with the culmination of the amount of travel and travel literature.
There are twelve most significant travelogues of the Baltic Germans: those of a Riga-baseds physucian Nicolaus von Himsel (1750-1757); count Michael von der Borch (1777-17778); pastor Ernst Daniel Bursy (1780); student Wilhelm Melchior von Wiedau (1781-1782), courtier of the Duke of Courland, Heinrich von Offenberg (1784-1786); poetesses Sophie Becker-Schwartz (1784-1787) and Elis von der Recke (1789-1806); student Heinrich Friedrich von Storch (1786); publicist Garlieb Merkel (1796-1806); nobleman Otto Theodor von der Ropp (1802-1805); painter Karl Gotthard Grass (1804-1805)and student Woldemar Karl von Dittmar (1815).
In the second half of the 18-th century, the number of travels and traveling notes by the intellectuals of upper third class increased rapidly. Baltic Germans carefully observed and compared the political systems in different states. The above-mentioned travel notes give a significant information about the economics, society, political life and culture of the countries visited by their authors. Besides, several authors (f.e., Sophie Becker-Schwartz, Elisa von der Recke, Garlieb Merkel) provide striking portraits (even if subjective) of the famous representatives of German literature and social life of their time.
The results of this doctoral thesis may be relevant not only for historians, but also for experts of the cultural contacts that existed between Europe and the territory of contemporary Latvia 250 - 200 years ago, and, probably, they may help to resive some traditional viewpoints in the research of this period.
Key terms: 18.centuary, Baltic Germans, travel literature, Enlightenment, Bildunsbuergertum.