Caur neiespējamām praksēm pretī morālei un ētikai: Zero Waste Latvijā
Zusammenfassung
Šis maģistra darbs pēta pretrunas individuālā Zero Waste praksē. Teorētiskajam ietvaram esmu izvēlējusies Katrīnas Vhīleres (Wheeler 2017) trīs līmeņu karkasu 'morālās ekonomijas' analīzei patēriņa kontekstā. Tā kā Vhīleres ietvars nesniedz precīzu definīciju jēdzienam 'morāls', es esmu tam pievienojusi Zigona (Zigon 2017) 'morālā lūzuma' un 'ētiskā pieprasījuma' analītisko pieeju. Pētījuma veikšanai tika izmantotas tādas metodes kā līdzdalīgais novērojums, valsts likumdošanas analīze, sociālo mediju etnogrāfija, kā arī neformālās un nestrukturizētās intervijas. Darbā secināts, ka vēlme piedalīties Zero Waste praksēs sakņojas dažāda veida 'morālajos lūzumos', kas saistīti ar patēriņu. Zero Waste tiek uztverts kā vispiemērotākais veids kā piepildīt 'ētisko pieprasījumu', kas izveidojies attiecībā pret patēriņa praksēm. This thesis addresses the contradictions within individual Zero Waste consumption practice. For theoretical framework, I have chosen Kathryn Wheeler's (2017) three-layer framework for 'moral economy' in the context of consumption. Since Wheeler's framework does not provide precise definition of 'moral', I have added Zigon's (2017) 'moral breakdown' and 'ethical demand' analytical approach to the framework. Methods used in order to carry out the research was participant observation, state regulation analysis, social media ethnography, informal and unstructured interviews. I argue that the willingness to participate in Zero Waste practices is rooted in different kinds of moments of ‘moral breakdown’ connected to consumption. Zero Waste it is perceived as the most convenient way to address the ‘ethical demand’ that is placed on consumption practices.