Procesuāls pārkāpums kā pamats administratīvā akta atcelšanai

Abstract

Bakalaura darbā tiks pētīti, kas un kādi ir procesuāli pārkāpumi administratīvā akta izdošanas procesā, un analizēts, vai tiesu praksē Latvijā procesuāls pārkāpums ir vai nav pamats administratīvā akta atcelšanai. Autore ir izmanojusi literatūru, tiesu judikatūrā paustās atziņas, atlasījusi un analizējusi tiesu praksi. Bakalaura darba mērķis ir apskatīt būtiskākos procesuālos pārkāpumus un saistībā ar to apkopot un analizēt tiesu prakses piemērus, kā arī atlasīt un pētīt Administratīvo tiesu spriedumus un analizēt, kā Latvijas tiesu praksē procesuālus pārkāpumus vērtē tiesas un kā tās nosaka par to, kas ir procesuāls pārkāpums un kas nav. Autore pievērsīs uzmanību viņasprāt nozīmīgākajiem procesuālajiem principiem- uzklausīšanas un pamatojuma principiem. Autore ir apkopojusi biežāk sastopamos tiesu praksē atrodamos secinājumus attiecībā uz uzklausīšanas un pamatojuma principu. Autore analizēs kādi ir būtiski un nebūtiski iepriekšminētie principi. Autore secina, ka tiesu praksē attiecībā uz procesuāliem pārkāpumiem, dažkārt grūti noteikt un saprast precīzu robežu, lai nodalītu, kādu procesuālu pārkāpumu rezultātā administratīvais akts būtu atceļams. Uzklausīšanas un pamatojuma principu tiesas Latvijā vērtē nevis pēc vienotiem standartiem, bet izskatot katru gadījumu individuāli ar atšķirīgiem vērtēšanas kritērijiem.

This thesis examines the procedural infringements in the process of issuing an administrative act and analyzes whether the case law of Latvian courts interprets the procedural infringements as grounds for withdrawal of an administrative act. The author has consulted the relevant literature and analyzed the jurisprudence and the findings of case law. The aim of this thesis is to examine the most substantial procedural infringements, to summarize and analyze the examples of case law in this respect, to select and investigate the judgments of the Administrative Courts, and to analyze how the courts of Latvia judge procedural infringements and how they determine what is and what is not a procedural infringement. The author pays particular attention to what she views as the most important procedural principles - the principle of hearing and the principle of justification. The author summarizes the most frequent conclusions of case law regarding the principle of hearing and the principle of justification. She analyzes which of the above mentioned principles are significant and which are insignificant. The author concludes that in case – law regarding procedural violations it is sometimes difficult to identify and understand the precise boundary in order to distinquish procedural violations that result in annulment of an administrative act. These is no common standarts in Latvian judicial system for assessing the principle of hearing and the principle of justification and the assessment is done on a case – by – case basis applying different criteria.