Bioloģiskās terapijas ietekme uz medikamentozā pulmonīta risku limfomas pacientiem

Abstract

Problēmas būtība. Medikamentozais pneimonīts limfomas pacientiem, ir reta, taču nopietna komplikācija ar augstu letalitātes risku. Vairākos pētījumos ir konstatēts, ka monoklonālas antivielas Rituksimaba pievienošana ķīmijterapijai pacientiem ar limfomas diagnozi ir saistīta ar lielāku risku medikamentozā pneimonīta attīstībai. Pētījuma mērķis. Pētījuma galvenais mērķis bija pārbaudīt hipotēzi, ka pastāv saistība starp monoklonālas antivielas Rituksimaba saņemšanu un lielāku risku uz medikamentozā pneimonīta attīstību pacientiem ar limfomas diagnozi.Pētījumā ir veikts 2 pacientu grupu salīdzinājums (limfomas pacienti, kas saņem ķīmijterapiju ar vai bez Rituksimaba), papildus izvērtējot slimības un pacientu parametrus, lai mēģinātu atrast potenciālus riska faktorus medikamentozā pulmonīta attīstībai, kas ļautu izstrādāt prevencijas pasākumus. Materiāli un metodes. Retrospektīvajā pētījumā tika iekļauti 96 pacienti ar limfomas diagnozi. Pacientu dati tika atlasīti, izmantojot PSKUS Onkoloģijas klīnikas arhīva Onkoloģijas konsīliju slēdzienus par 2014 – 2017 gadiem, pacientu medicīniskās kartes, informāciju no “Ārsta birojs” datu bāzes, kā arī radioloģiskus datus, kas bija kompjutertomogrāfiju atbilžu dati no “IRIS” datu bāzes. Starp visiem atlasītājiem pacientiem ar limfomas diagnozi, tika meklēti pacienti ar medikamentozā pulmonīta ainu pēc radioloģiskas atradnes, izmantojot pacientu krūšu kurvja kompjutertomogrāfijas izmeklējumu datus pēc ķīmijterapijas uzsākšanas, vadoties pēc radioloģiskajām atradnēm, kas būtu “Matstikla aizēnojums’’ un/vai “difūzā pneimofibroze”. Medikamentozā pneimonīta biežums tika pētīts ķīmijterapijas saņemšanas laikā un pēc tās pabeigšanas, kā arī tika analizētas plaušu izmaiņas pacientiem ķīmijterapijas kursu uzsākot. Pēc papildus izslēgšanas kritērijiem, tika izveidota pacientu izlase kuru veidoja 42 pacientu gadījumi, no kuriem bija 21 sievietes un 21 vīrietis. Pacientu abas grupas, kas saņēma ķīmijterapiju ar vai bez medikamenta Rituximab tika detalizēti apskatītas aprakstošajā un analītiskajā statistikās. Papildus tika analizēti sekojoši pacientu parametri: vecums, dzimums, ECOG statuss, kā arī izmaiņas asins aina un B simptomu esamība uz ķīmijterapijas uzsākšanas brīdi, izvērtējot to vērtības kā potenciālus medikamentozā pulmonīta attīstības riska faktorus. Atsevišķiem pacientiem ar aizdomām par medikamentozo pulmonītu tika izsekota diagnostikas un ārstēšanas taktika. Visi dati tika analizēti izmantojot SPSS programmu (SPSS version 21.0 for Windows, SPSS),pielietojot Sjudenta T-testu,Hī-kvadrāta, Pīrsona testu, kā arī Spīrmaņakorelācijas koeficientu. Rezultāti. Galvenā darba hipotēze tika noraidīta un tika secināts, ka ķīmijterapijas un bioloģiskas terapijas (Rituximab) kombinācija nav saistīta ar lielāku medikamentozā pulmonīta attīstības risku, nekā pielietojot ķīmijterapiju bez Rituksimaba. Medikamentozā pulmonīta asociētu izmaiņu biežums krūšu kurvja kompjutertomogrāfijas izmeklējumos statisti

Background. Drug induced lung disease (DILD) is rare, but potentially fatal treatment complication in patients with lymphoma. Large number of studies emphasize, that chemotherapy combination with monoclonal antibody Rituximab is connected with elevated risk for DILD in lymphoma patients. Purpose. The main goal of this study was to evaluate the risk for DILD in lymphoma patients, receiving treatment in Pauls Stradins Clinical University Hospital Clinic of Oncology and correlate it with addition of Rituximab to the chemotherapy. To find out potential risk factors for DILD, in this study we also tried to find association between further lung changes in chest high resolution computer tomography (HRCT) and patient parameters before chemotherapy initiation, such as: age, gender, ECOG status, changes in a complete blood test and presence of B symptoms. The goal of this study was to find out potential risk factors for DILD development in patients with lymphoma, thus making clear diagnostic and treatment approach to prevent/diminish lung toxicity. Materials and Methods. 96 patient data from Pauls Stradins Clinical University Hospital data bases and Oncology clinic materials for 2014-2017 years were included in retrospective study. Patient’s computer tomography reports from “IRIS” radiology data base were analyzed. Patients were evaluated for the presence of such radiological findings on HRCT like ‘’ground-glass opacity’’ (GGO) and/or diffuse pneumofibrosis to find out potential DILD cases. Presence of DILD have been analyzed during treatment and after the end of chemotherapy. Patient cases with evidence of DILD by HRCT were analyzed additionally. After exclusion criteria assessment 42 patients were selected for the further statistical analysis (21 men and 21 women). All data have been analyzed using analytical and descriptive statistics tests. Additionally correlations were accessed between study patient’s clinical data (age, gender, ECOG status, blood changes, B symptoms) and DILD. Several study patients with DILD were analyzed for received diagnostic and treatment procedures. All data was analyzed by using SPSS version 21.0 for Windows. The comparison between groups was carried out by the Student’s t-test or the Chi Square test, according to the type of variable. Pearson’s and Spearman’s correlation tests were used. Results. The main study hypothesis was refused. Based on it, we concluded that chemotherapy and monoclonal antibody Rituximab combination was not connected with elevated risk for DILD in study lymphoma patients. Frequency of DILD associated lung changes on HRCT did not differ significantly between groups both during chemotherapy (p=0, 415) and after treatment completion (p=0, 949). In additional parameter analysis any significantly statistical association have not been found between age, gender, ECOG, blood changes, B symptoms and frequency of lung toxicity. 3 patients in our study died, although any death was associated with DILD. C