Radzenes biomehānisko parametru izmaiņas pēc kroslinkinga pacientiem ar keratokonusu

Abstract

Ievads: Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām iespējams noteikt radzenes biomehāniskos parametrus, kurus klīniski var pielietot daudziem mērķiem. Piemēram, tādējādi iespējams diagnosticēt radzenes ektātiskās slimības jau to agrīnajās stadijās, proti, pirms parādās klīniskie simptomi un izmaiņas topogrāfijā, tostarp uzraudzīt slimības gaitu, izvērtēt terapijas efektivitāti, kā arī izvairīties no keratektāzijas pēc refraktīvās ķirurģijas. Pētījuma mērķis: Noteikt radzenes biomehāniskos parametrus keratokonusa pacientiem pirms un pēc radzenes kolagēna-kroslinkinga (CXL) 12 mēnešu periodā, pamatojoties uz Corvis ST (OCULUS Optikgeräte GmbH, Vācija) ierīces datiem. Balstoties uz iegūtajiem datiem, izvērtēt CXL metodes efektus. Metodes un materiāli: Pētījumā iekļautas 28 acis (26 pacienti), kurām uzstādīta keratokonusa diagnoze (I–IV stadija). Izmantojot Corvis ST ierīci, iegūti 10 radzenes biomehāniskie parametri, kuri tika novērtēti pirms procedūras, kā arī trīs, sešus un 12 mēnešus pēc CXL. Rezultāti: Stāvākais punkts (Kmax) trīs, sešus un 12 mēnešus pēc operācijas un plānākais radzenes biezums (ThCT) sešus un 12 mēnešus pēc CXL liecināja par keratokonusa stabilizēšanos (P>0,05). Salīdzinošā analīze uzrādīja radzenes stingrības pieaugumu 12 mēnešus pēc CXL, ko apliecināja pieaugums stingrības parametrā pirmajā aplanācijā (SP-A1) un augstākajā ieliekumā (SP-HC), kā arī samazinājums inversā ieliekuma rādiusā (1/R) un deformācijas amplitūdas attiecībā (DA Ratio). Lai gan pētījuma parametri norādīja uz radzenes stingrības pieaugumu, izmaiņas nevar tikt definētas kā statistiski nozīmīgas. Tika noteikta vērā ņemama korelācija starp pirmsoperācijas keratokonusa īpašībām (Kmax, Belina/Ambrozio galīgā D vērtība [BAD-D] un ThCT) un dinamiskajiem radzenes reakcijas (DCR) parametriem. Konstatēta statistiski ticama un pozitīva korelācija starp Kmax un BAD-D un parametriem – novirzes amplitūdu (DefA), DA Ratio un 1/R. Turpretī statistiski ticama un negatīva korelācija starp minētajiem Kmax un BAD-D un parametriem SP-A1 un SP-HC. Statistiski ticama un pozitīva korelācija tika novērota starp ThCT un SP-A1, SP-HC, bet bez statistiskas ticamības negatīva korelācija starp ThCT un DA Ratio, DefA un 1/R. Secinājumi: DCR parametri uzrāda izmaiņas radzenes biomehānikā pēc CXL veikšanas. Radzenes biomehāniskos parametrus var izmantot klīniskajā praksē, lai novērtētu CXL efektivitāti. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, CXL ir efektīva keratokonusa progresijas palēninoša metode, kam piemīt radzeni stiprinošs efekts.

Introduction: Nowadays, modern technologies can detect biomechanical parameters of the cornea that clinically can be applied for many purposes, for example, it is possible to diagnose early stages of corneal ectatic disease even before clinical symptoms and changes in topography appear, monitor disease, evaluate effectiveness of therapy, as well as to avoid keratectasia after refractive surgery. Aim of the study: To determine corneal biomechanical parameters in patients with keratoconus before and after corneal collagen-crosslinking (CXL), based on the Corvis ST (OCULUS Optikgeräte GmbH, Germany) device data, over a 12-month period. Based on the obtained data, evaluate effects of the CXL method. Methods and materials: This study included 28 eyes (26 patients) with keratoconus diagnosis (stage I–IV) undergoing CXL. Using Corvis ST, 10 corneal biomechanical parameters were obtained, which were evaluated before, as well as three, six and 12 months after CXL. Results: Steepest point (Kmax) within three, six and 12 months after surgery and the thinnest corneal thickness (ThCT) within six and 12 months after CXL showed stabilization of keratoconus (P>0,05). Comparative analysis showed an increase in corneal stiffness within 12 months after CXL demonstrated by increase of stiffness parameter at first applanation (SP-A1) and highest concavity (SP-HC), as well as decrease of inverse concave radius (1/R) and deformation amplitude ratio (DA Ratio). Although the parameters of the study indicated an increase in corneal stiffness, changes were not statistically significant. A significant correlation was found between pre-operative keratoconus properties (Kmax, Belin/Amrósio final D value [BAD-D] and ThCT) and dynamic corneal response (DCR) parameters. A statistically significant and positive correlation was found between Kmax, BAD-D and deflection amplitude (DefA), DA Ratio and 1/R, and a negative correlation with SP-A1 and SP-HC. Statistically significant and positive correlation was found between ThCT and SP-A1, SP-HC, and a negative correlation between ThCT and DA Ratio, DefA and 1/R, without any statistical significance. Conclusion: DCR parameters are capable of detecting changes in corneal biomechanics after CXL. Corneal biomechanical parameters can be used in clinical practice to evaluate CXL effectiveness. Based on the results, CXL is an effective method of slowing the progression of keratoconus with cornea’s stiffening effect.