Bisfenola A saturošo zobārstniecības kompozītu genotoksicitāte

Abstract

Daži zobārstniecībā izmantojamie sveķu kompozīti satur monomērus ar BPA kā bāzes elementu, kas izraisa dzīvo šūnu genotoksicitāti un spēj izraisīt dzīvo šūnu nāvi. Šie monomēri spēj noārdīties cilvēka siekalās esošo esterāžu iedarbībā, tādējādi izdalot toksiskos noārdīšanās produktus mutes dobumā. Izdalītie monomēri pat var iekļūt asinsritē, izejot cauri zoba struktūrām uz pulpu. Šī pētījuma mērķis bija izpētīt zobārstniecības kompozīta materiālu ietekmi uz cilvēka asins šūnām, tieši uz limfocītiem, un novērtēt šūnu DNS bojājumu līmeni. Lai izpētītu šo jautājumu, 4 dažādi komerciāli pieejamie zobārstniecības kompozīta materiālu fragmenti tika izmērcēti izolētās cilvēka perifēro asiņu mononukleārās šūnās no 10 veselu cilvēku asins paraugiem un analizētas, izmantojot kometu metodi sārmainajā vidē. Iegūtie rezultāti liecina par palielinātu DNS vienpavediena pārrāvumu līmeni pēc 24 stundu inkubācijas katrā paraugā, kas satur kompozīta fragmentu. Saistībā ar novēroto zobārstniecības sveķu kompozītu genotoksisko ietekmi uz cilvēka limfocītiem, zobārstam jāpievērš uzmanība pareizajai kompozīta polimerizācijai tā ielikšanas procedūras laikā un rūpīgai korekcijai un pulēšanai pēc polimerizācijas. Nepieciešami papildus pētījumi, lai novērtētu dažādus ekspozīcijas laikus, tomēr pašreizējie rezultāti liecina, ka 20 sekunžu ekspozīcijas laiks var būt nepietiekams, lai pilnībā polimerizētu kompozītu. Jāveic arī papildu pētījumi, lai testētu citus komerciāli pieejamus kompozītus, lai novērtētu to vispārējo genotoksicitāti un atrastu visdrošāko variantu izmantošanai praksē.

Some dental resin composites contain BPA-based monomers elucidating genotoxicity to living cells and an ability to cause living cell death. These monomers have an ability to degrade under the action of esterases present in human saliva, therefore releasing toxic degradation products into the oral environment. Released monomers can even penetrate structures of the tooth and enter the bloodstream through the pulp. Aims of this study were to investigate the effect of dental composite materials on the cells of human bloodstream, particularly on the lymphocytes, and to evaluate damage levels of the cell DNA. To study this question 4 different commercially available dental composite fragments were soaked in isolated human peripheral blood mononuclear cells from whole blood samples of 10 healthy subjects and analysed by the means of alkaline comet assay. Obtained results have shown an increased level of DNA single-strand breaks after 24h incubation of each sample containing a dental composite. Regarding the observed dental resin composite genotoxic effect on human lymphocytes, dental practitioner attention should be emphasized to the proper composite polymerization during setting procedure and accurate post-polymerization adjustment and polishing. Further investigation is required to evaluate different exposure times, however current results show that 20 second exposure time may not be enough for a complete polymerization of a composite. Additional studies are also required to test other commercially available composites to evaluate their overall genotoxicity and find the safest option for practical uses.