Subjektīvā labklājība: apmierinātības un dzīves sasniegumu vērtējums jauniešu pārejā uz pieaugušo statusu

Abstract

Promocijas darba „Subjektiva labklajiba: apmierinatiba un dzives sasniegumu vertejums jauniešu pareja uz pieaugušo statusu” anotacija Promocijas darba ietvaros dzives subjektivais novertejums analizets ka plašakas paradigmas, proti, dzives cela sastavdala. Konkretas paaudzes subjektivas labklajibas komponenti: apmierinatiba ar dzivi, sasniegumu un veiksmes pašvertejums tiek analizets dzives cikla, kas ietver pareju no jaunibas uz pieaugušo statusu (lidz 33 gadu vecumam). SL komponentu izpete notiek 3 limenos: teoretiski metodologiska – ka jauniešu dzives pašrealizacijas subjektivo vertejumu konceptualo pamatu analize un adaptacija musdienu dinamiskas sabiedribas apstaklos; empiriski metodologiska – ka subjektivo labklajibu skaidrojošo empirisko indikatoru kompleksa izpete: tipologijas un determinejošo modelu izstrade; lietiškaja – ka empirisko rezultatu interpretacijas un secinajumu bazes izmantošanas iespeja saistiba ar aktualo socialo politiku. Uzdevumi istenoti uz longitudinala petijuma “Paaudzes celi un gaitas ” (1983.–1998.) empirisko datu bazes. Atslegas vardi: jaunieši parejas posma, subjektiva labklajiba, apmierinatiba ar dzivi, sasniegumu pašvertejums, longitudinalie petijumi.

In the thesis the subjective well-being is analysed as a part of a wider paradigm, i.e., lifepath. The components of the well-being of a particular generation – overall satisfaction with life and self-evaluation of achievements and success – are analysed within a life cycle that covers the transition from youth to adulthood (up to the age of 33). The study of the subjective well-being components is carried out on three levels: theoretical methodological – the analysis of conceptual grounds of youth life self-actualisation judgements and adaptation in the modern world; empiric methodological – the complex research of empirical indicators that explain subjective well-being, elaboration of typology and determinant models; applied – the ways of applying the empirical results interpretation and conclusions in actual social policy. The tasks are achieved by employing empirical data from the survey “Paths of a Generation” (1983–1998). Key words: youth in transition, subjective well-being, satisfaction with life, selfevaluation of achievements, longitudinal research.