Komunikācijas kvalitātes sakarības ar vientulības rādītājiem

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv sakarības starp komunikācijas kvalitāti un vientulības rādītājiem. Izmantojot Vientulības skalu (The Revised UCLA Loneliness Scale, Russell, Peplau,& Cutrona, 1996)un Komunikācijas mērķu aptauju, kas iekļāva arī jautājumus par komunikācijas kanāliem (ziņa, zvans, tikšanās), tiešsaistes vidē tika izveidota aptauja, kuru aizpildīja recenzenti no Lielbritānijas (n-143). Izmantojot datu apstrādes programmas MS Excel un SPSS 17.0 (Statistical Package for the Social Science), šajā pētījumā tika konstatēts, ka pastāv statistiski nozīmīga negatīva sakarība starp vientulības rādītājiem un augstu komunikācijas kvalitāti. Sakarība raksturojama, kā apgriezta un ar augstu statistisko nozīmības līmeni- Spirmena r(28) = -0,44, p < 0,01. Šī sakarība paredz, ka paaugstinoties jēgpilnas, kvalitatīvas komunikācijas rādītājiem, pazemināsies vientulības rādītāji un otrādi. Bez apstiprinātās hipotēzes pētījums radījis citus empīriskos atklājumus. Piemēram, tas cik bieži indivīds izvēlas risināt sarunu klātienē, veido augstas statistiskās nozīmības sakarību ar augstas kvalitātes komunikācijas rādītājiem( Spirmena r(25) = 0,46, p < 0,01).Pētījumā iekļauta 1 tabula, 3 attēli un 2 pielikumi. Atslēgas vārdi: Vientulība, komunikācija, sociālā sasaiste

The aim of the study was to find out whether there is a relationship between communication quality and loneliness. Using the Loneliness Scale (The Revised UCLA Loneliness Scale, Russell, Peplau, & Cutrona, 1996) and the Communication Purpose Survey, which included questions about communication channels (text message, call, meeting), a survey was completed online by UK reviewers (n-143). Using data processing programs MS Excel and SPSS 17.0 (Statistical Package for the Social Science), this study found a statistically significant negative association between loneliness scores and high communication quality. The relationship is described as inverse and with a high level of statistical significance - Spirman r (28) = -0.44, p <0.01. This relationship predicts that loneliness rates will decrease as the meaningful, high-quality communication increases, and vice versa. Apart from the confirmed hypothesis, the study has produced other empirical findings. For example, how often an individual chooses to conduct face-to-face interviews is associated with high statistical significance with high-quality communication indicators (Spirman r (25) = 0.46, p <0.01) .The study includes 1 table, 3 figures and 2 attachments. Keywords: Loneliness, communication, social connection