Obligātās tālākizglītības saistība ar profesionālās sertifikācijas procesu Latvijā un Eiropā

Abstract

Nav šaubu par profesionālās pilnveides jeb tālākizglītošanās nepieciešamību jebkuras profesijas pārstāvim. Šāds process palīdz uzlabot tautsaimniecības kvalitāti valstī kopumā, radot aizvien konkurētspējīgākus speciālistus dažādās nozarēs. Atsevišķās profesijās gan Latvijā, gan citviet Eiropā tālākizglītība nozarē ir noteikta kā obligāta profesionāla prasība ar savām izpildes normām. Citām profesijām savukārt šādu prasību nav. Atsevišķi profesionāļi ir pakļauti arī sertifikācijas procesam, kuras priekšnoteikums ir regulāra obligātā profesionālā pilnveide noteiktā apjomā. Vienlaicīgi ir tādas profesijas, kurās par šādu sertifikāciju nav nekādas informācijas. Pedagogu profesionālā pilnveide Latvijas valstī ir obligāta noteikta 36 stundu apmērā 3 gadu laikā. Salīdzinoši ar citām profesijām, tas ir mazs obligātās tālākizglītības noteiktais apjoms. Sertifikācija skolotājiem Latvijā nav. Citviet Eiropā, piemēram, Spānijā šāds process ir ne tikai obligāti noteikts, bet arī nosaka skolotāja atalgojuma līmeni. Kas nosaka profesijas, kurām ir valstiskā līmenī noteikta obligāta profesionālā pilnveide? Kā atšķiras obligātās tālākizglītības prasības dažādās profesijās Latvijā, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm? Vai skolotājiem Latvijā ir pietiekama profesionālā pilnveide? Un visbeidzot – vai skolotāji Latvijā būtu jāpakļauj profesionālās sertifikācijas procesam? Šie ir jautājumi uz kuriem maģistra darbā tiek meklētas un atrastas atbildes. Darbā ir apskatītas vairākas profesijas dažādās Eiropas valstīs. Veikti salīdzinājumi par obligātās profesionālās pilnveides pasākumu apjomu un prasībām. Vienlaicīgi tiek salīdzinātas skolotāju profesionālās tālākizglītības un profesionālās sertifikācijas prasības Latvijā un Eiropā, lai noskaidrotu, vai stundu apjoms Latvijā skolotājiem ir pietiekošs, kā arī sniegtu priekšlikumus sertifikācijas procesa ieviešanai pedagoga praksē Latvijā. Darba gaitā tiek secināts, ka obligātās tālākizglītības prasības atsevišķās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā dažādās profesijās krietni atšķiras. Pedagoga profesijai Eiropā lielākoties ir noteikta obligātā profesionālā pilnveide. Kā liecina pētījuma rezultāti, skolēnu bērnu vecāki pilnībā atbalsta skolotāju obligātās profesionālās pilnveides nepieciešamību. Tikmēr vairāk kā 60% pašu pedagogu ir pret šāda procesa ieviešanu savā profesijā. Pēc būtības, ņemot piemēru no citām profesijām Latvijā, maģistra darbs parāda, ka, skolotājiem ir jāpakļaujas profesionālajai sertifikācijai, lai nodrošinātu kvalitatīvu un Eiropā konkurētspējīgu mācību procesu.

There is no doubt about the need for professional development or further education for any profession, also for teachers. This process helps to improve the quality of the national economy and create more and more competitive specialists in various sectors. In Latvia and elsewhere in Europe in some professions continuing education is defined as a mandatory professional requirement with its own enforcement standards. Other professions do not have such requirements. Individual professionals are also subject to a certification process, a prerequisite for which is a certain amount of regular professional development. At the same time, there are professions that do not have any information about certification. Professional development of teachers in Latvia is compulsory for 36 hours within 3 years. Compared to other professions, this is a small extent determined by compulsory continuing education. There is no certification for teachers in Latvia. Elsewhere in Europe, like Spain, such a process is not only mandatory but also determines the level of teacher salary. Witch determine the professions for witch mandatory professional development is required at national level? What is the difference between compulsory continuing education requirements in different professions in Latvia compared to other European countries. And finally – should teachers in Latvia be subject to professional certification? These are the questions of witch in the Master’s is looking for and finding answers to. There are several professions in different European countries, witch are discussed in this work. Comparisons have been made to the scope and requirements of compulsory professional development activities. At the same time there are being compared the requirements for continuing professional education and professional certification of teachers in Latvia and Europe to find out if the amount of teachers compulsory education hours are sufficient and to make suggestions for implementing the certification process in teachers practice in Latvia. There are differ considerably in different professions the compulsory continuing education requirements in different European countries, including Latvia. That in the course of the work is concluded. Most of the teachers profession in Europe is subject to compulsory professional development. There is only a difference in the time period in witch continuing education is measured and the amount of hours required. Taking the example from the others professions in Latvia, the Master’s thesis shows that teachers must comply with professional certification in order to ensure a quality and European competitive learning process.