Pedagoģijas zinātnes ģenēze Latvijā no 20.gadsimta 20.gadiem līdz 60.gadu sākumam

Abstract

Ivetas Ozolas promocijas darba „Pedagoģijas zinātnes ģenēze Latvijā no 20. gadsimta 20. gadiem līdz 60. gadu sākumam” mērķis ir izpētīt, kā sociālpolitisku un zinātnes procesu kontekstā pedagoģija Latvijā laika posmā no 20. gadsimta 20. gadiem līdz 60. gadu sākumam veidojusies un attīstījusies kā patstāvīga zinātnes nozare. Darbā analizēti zinātnes veidošanās teorētiskie pamati, definējot dimensijas, kas raksturo atsevišķu zinātnes nozaru izveidošanos. Atbilstoši tām pētīta pedagoģijas zinātnes institucionālās, komunikatīvās un metodoloģiskās dimensijas attīstība Latvijā dažādu pedagoģijas paradigmu un sociālpolitisko apstākļu kontekstā. Pētījuma rezultāti apliecina, ka pedagoģijas zinātnei Latvijā raksturīga pārtraukta kontinuitāte, un paradigmas maiņas pedagoģijas zinātnē Latvijā nenoteica zinātnes attīstība per se, bet gan politiskās varas maiņas.

The doctoral thesis „Genesis of Pedagogy as a Scientific Discipline in Latvia from 1920s till the Beginning of 1960s” elaborated by Ms Iveta Ozola aims to investigate how pedagogy in Latvia was founded and developed as an independent scientific discipline in the context of processes of science and socio-political changes from 1920s till the beginning of 1960s. The work analyses theoretical background of science development defining dimensions which characterize the evolution of independent scientific discipline from its origin. Based on the theoretical background the progression of institutional, communicative and methodological dimensions of pedagogy as a scientific discipline have been researched in the context of various pedagogical paradigms and socio-political circumstances in Latvia. The results of the research confirm that pedagogy as a scientific discipline in Latvia is to be characterized by disrupted continuity and change of paradigms in pedagogy was not influenced by the development of science per se, but was affected by political changes.