Kanta reliģijas un ētikas universālo principu postmetafiziskā transformācija kā pavērsiens uz argumentatīva ētikas diskursa pamatošanu

Abstract

Disertācijas ietvaros veiktā pētījuma centrā ir Kanta ētikas galveno principu aktualizācija un centieni parādīt, ka šos universālos principus ir nepieciešams un iespējams iedzīvināt mūsdienīgā ētikas teorijā. Dekonstruējot Kanta ētiku, mūsdienu vācu filosofijas telpā ir radusies diskursētika, kas ietver intersubjektīvu morālas dabas problēmu risinājuma formu – racionālu argumentatīvu diskursu kā noteiktu normu pamatojuma procedūru. Pētījuma mērķis ir analizēt argumentatīva ētikas diskursa pamatojuma problemātiku uz postmetafiziskās domāšanas paradigmas fona, liekot akcentus uz diskursētikas universalitātes prasību un tās savienojamību ar Kanta transcendentālfilosofijas un morālfilosofijas principiem, kā arī reliģiskās argumentācijas iesaistes iespējamību ētikas diskursā.

The central topic in the dissertation is the discussion of principles of Kant’s ethics and the efforts to show that these principles need to be implemented and can be implemented in contemporary theory of ethics. Discourse ethics has been established in the current space of German philosophy; discourse ethics contains an intersubjective form for solution of moral problems – a rational argumentative discourse as a procedure of justification for certain norms. The aim of the research is to analyze the issues of argumentative foundation of discourse ethics, emphasizing the demand for universalism of discourse ethics and its compatibility with Kant’s principles of transcendental philosophy and moral philosophy as well as the involvement of religious argumentation into discourse ethics.