Augstskolas zināšanu pārnesē Latvijā
Zusammenfassung
Promocijas darba mērķis ir izpētīt augstskolu sadarbību ar citiem sociālajiem
aģentiem zināšanu pārnesē Latvijā, izvērtējot dažādus zināšanu pārneses modeļus.
Teorētiskais ietvars balstīts teorijās (Trīskāršās spirāles, Mode 2, inovāciju,
sadarbības), kas atklāj sadarbību starp sociālajiem aģentiem zināšanu pārneses
procesā. Pētījumā izmantota kvalitatīvā pieeja, gadījuma analīzes metode, analizējot
divus augstskolu gadījumus – Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Ventspils
Augstskolu. Pētījuma rezultāti atklāj, ka augstskolās zināšanu pārnese pamatā tiek
nodrošināta zinātnes (lineārā), pieprasījuma virzītā (divvirzienu) un trīskāršās spirāles
modeļa ietvaros. Zināšanu pārnesi veicina mērķtiecīga procesa vadība un neformālie
kontakti. Sadarbības šķēršļus zināšanu pārnesē rada sociālo aģentu atšķirīgā izpratne
citam par citu un sadarbības stimulu trūkums (organizatorisko, finanšu, laika utt.). The goal of the thesis is to study the university’s collaboration with other
social agents in knowledge transfer in Latvia by evaluating different models of
knowledge transfer. The theoretical framework is based on theories (Triple Helix,
Mode 2, innovation, collaboration) which reveal collaboration between social agents
in the process of knowledge transfer. In the research, qualitative approach and method
of case analysis has been used in the analysis of two universities - Latvia University
of Agriculture and Ventspils University College. The results of the research show that
the knowledge transfer in universities is provided through scientific (linear), demanddriven
(two-way) and Triple Helix models. Knowledge transfer is promoted by
purposeful process management and informal contacts. The obstacles of collaboration
in knowledge transfer create social agents’ different understanding of one another and
the lack of collaboration incentives (organizational, financial, time factor, etc.).