Augstskolas zināšanu pārnesē Latvijā

Abstract

Promocijas darba mērķis ir izpētīt augstskolu sadarbību ar citiem sociālajiem aģentiem zināšanu pārnesē Latvijā, izvērtējot dažādus zināšanu pārneses modeļus. Teorētiskais ietvars balstīts teorijās (Trīskāršās spirāles, Mode 2, inovāciju, sadarbības), kas atklāj sadarbību starp sociālajiem aģentiem zināšanu pārneses procesā. Pētījumā izmantota kvalitatīvā pieeja, gadījuma analīzes metode, analizējot divus augstskolu gadījumus – Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Ventspils Augstskolu. Pētījuma rezultāti atklāj, ka augstskolās zināšanu pārnese pamatā tiek nodrošināta zinātnes (lineārā), pieprasījuma virzītā (divvirzienu) un trīskāršās spirāles modeļa ietvaros. Zināšanu pārnesi veicina mērķtiecīga procesa vadība un neformālie kontakti. Sadarbības šķēršļus zināšanu pārnesē rada sociālo aģentu atšķirīgā izpratne citam par citu un sadarbības stimulu trūkums (organizatorisko, finanšu, laika utt.).

The goal of the thesis is to study the university’s collaboration with other social agents in knowledge transfer in Latvia by evaluating different models of knowledge transfer. The theoretical framework is based on theories (Triple Helix, Mode 2, innovation, collaboration) which reveal collaboration between social agents in the process of knowledge transfer. In the research, qualitative approach and method of case analysis has been used in the analysis of two universities - Latvia University of Agriculture and Ventspils University College. The results of the research show that the knowledge transfer in universities is provided through scientific (linear), demanddriven (two-way) and Triple Helix models. Knowledge transfer is promoted by purposeful process management and informal contacts. The obstacles of collaboration in knowledge transfer create social agents’ different understanding of one another and the lack of collaboration incentives (organizational, financial, time factor, etc.).