Mātes neverbālā pieskaņošanās, depresijas iezīmes, emociju regulācijas stratēģijas un bērna uzvedības problēmas

Abstract

Anotācija Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai un kādas ir sakarības starp mātes neverbālo pieskaņošanos savam bērnam, mātes depresijas iezīmēm, mātes emociju regulācijas stratēģijām un bērna eksternalizētās un internalizētās uzvedības problēmu rādītājiem. Pētījums norisinājās divos etapos. Pētījuma pirmajā etapā piedalījās 218 mātes, kurām ir bērni vecumā no 7 līdz 11 gadiem, aizpildot Bērna uzvedības novērtējuma anketas vecāku forma (Manual for the ASEBA school-age forms & profiles; Achenbach &Rescorla, 2001), Beka depresijas aptauja (BDI – II Beck Depression Inventory; Beck, Steer, & Brown, 1996) un Emociju regulācijas aptauja aptauja (Emotion Regulation Questionnaire; Gross & John, 2003). Pētījuma otrajā etapā, no mātēm, kuras piedalījās pirmajā pētījum etapā, 30 mātes ar saviem bērniem kopīgi veica radošus uzdevumus. Mātes neverbālā pieskaņošanās tika noteikta ar Neverbālās pieskaņošanās skalu (Vende, 2011). Pētījuma rezultāti rāda, ka pastāv mātes emociju regulācijas stratēģijas kognitīvā pārvērtēšana saistība ar viņas bērna eksternalizētās (agresijas) un internalizētās uzvedības problēmām. Mātes emociju regulācijas stratēģijas izpausmes apspiešana negatīva saistība ar viņas bērna internalizētās uzvedības problēmām. Izteiktāks mātes depresiju simptomu līmenis un mazāk izteikta mātes izpausmes apspiešana prognozē viņas bērna internalizētās uzvedības problēmas. Izteiktāks mātes depresiju simptomu līmenis un bērna dzimums (zēns) prognozē viņas bērna eksternalizētās uzvedības problēmas. Mātes neverbālā pieskaņošanās (kopīgā uzmanības pievēršana) ir saistīta ar zemākiem bērna internalizētās uzvedības (noslēgšanās sevī) rādītājiem. Kā arī tendeču līmenī mātes neverbālā pieskaņošanās (kopīgā uzmanības pievēršana) ir saistīta ar zemākiem bērna internalizētās uzvedības (trauksme) rādītājiem. Tendeču līmenī mātes neverbālā pieskaņošanās (kopīgā uzmanības pievēršana un ķermeniskā saskaņotība) ir saistīta ar augstākiem bērna eksternalizētās uzvedības (noteikumu pārkāpumi) rādītājiem. Pastāv mātes emociju regulācijas stratēģijas izpausmes apspiešana saistība ar viņas neverbālo pieskaņošanos (kopīgā uzmanības pievēršana). Bērna prasme neverbāli atspoguļot māti ir negatīvi saistīta ar mātes depresijas simptomu līmeni. Bērna prasme neverbāli atspoguļot māti tendeču līmenī ir negatīvi saistīta ar eksternalizētās uzvedības (noteikumu pārkāpumi) problēmām. Salīdzinot neverbālās pieskaņošanās aspektus mātei, kurai ir augsti neverbālās pieskaņošanās rādītāji, un mātei, kurai ir zemi neverbālās pieskaņošanās rādītāji, ir redzams, ka abas mātes izmanto pozas, kopīgas uzmanības un kustības ātruma neverbālās pieskaņošanās aspektus, bet viņām atšķiras šo aspektu izmantošanas kvalitāte. Proti, māte, kurai bija augstāki neverbālās pieskaņošanās rādītāji, savā neverbālajā komunikācijā ar bērnu izmantoja līdzīgas un mijiedarbībā saskaņotas pozas, biežāk veidoju kopīgu uzmanības pievēršanu ar savu bērnu, arī kustību ātruma ziņā bija saskaņotāka ar savu bērnu nekā māte, kurai bija zemi neverbālās pieskaņošanās rādītāji. Neverbālās pieskaņošanās kodēšanas shēma dod iespēju analizēt mātes "ķermeņa saskaņotību" un "kopīgu uzmanības pievēršanu", un šī kodēšanas shēma ir ar augstu starp-vērtētāju ticamību. Atslēgvārdi: Mātes neverbālā pieskaņošanās, mātes depresijas iezīmes, mātes emociju regulācijas stratēģijas un bērna uzvedības problēma

Summary The research aimed to determine whether and what are the correlations between maternal nonverbal attunement with a child, maternal depression symptoms, maternal emotion regulation strategies and rates of child's externalizing and internalizing behaviour problems. The research was held in two phases. At the first phase, 218 mothers with children aged 7 to 11 years, filled in the Child Behaviour Checklist (Manual for the ASEBA school-age forms & profiles; Achenbach &Rescorla, 2001); the Beck Depression Inventory (BDI II Beck Depression Inventory; Beck, Steer, & Brown, 1996); and the Emotion Regulation Questionnaire (Emotion Regulation Questionnaire; Gross & John, 2003). At the second phase, of all mothers who took part at the first phase, 30 mothers and their children performed creative tasks. Maternal nonverbal attunement with a child was determined using the Nonverbal Attunement Scale (Vende, 2011). Research findings indicate that there is a correlation between maternal emotion regulation strategy cognitive reappraisal and rates of her child's externalizing behaviour problems (aggression) and internalizing behaviour problems. There is a negative correlation between maternal emotion regulation strategy expressive suppression and rates of internalizing behaviour problems. More prominent level of maternal depression symptoms and less prominent maternal expressive suppression predict her child's internalizing behaviour problems. More prominent maternal level of maternal depression symptoms and child's gender (a boy) predict externalizing behaviour problems. Maternal nonverbal attunement (joint attention) is correlated to lower rates of child's internalizing behaviour (withdrawn behaviour). There is a tendency to correlation between maternal nonverbal attunement (joint attention) and lower rates of child's internalizing behaviour (anxiety). There is a tendency to correlation between maternal nonverbal attunement (joint attention and bodily coherence) and higher rates of child's externalizing behaviour (rule-breaking behaviour). Maternal emotion regulation strategy expressive suppression is correlated to her nonverbal attunement (joint attention). Child's ability to mirror the mother nonverbally is negatively correlated to level of maternal depression symptoms. There is a tendency to correlation between child's ability to mirror the mother nonverbally and problems of child's externalizing behaviour (rule-breaking behaviour). Comparing aspects of nonverbal attunement in a mother, who featured high rates of nonverbal attunement and aspects of nonverbal attunement in a mother, who featured low rates of nonverbal attunement, it can be observed that both mothers use such aspects of nonverbal attunement as posture, joint attention, time, but what differs is a quality of usage of those aspects. Namely, the mother who featured high rates of nonverbal attunement, in her nonverbal communication with a child used similar and mutually coherent posture, she established joint attention with her child more often, and was more coherent with her child in time, than to the mother who featured low rates of nonverbal attunement. Coding scheme of nonverbal attunement provides an opportunity to analyze maternal "bodily coherence" and "joint attention", and this scheme has a high credibility between evaluators. Keywords: maternal nonverbal attunement, mother depression symptoms, mother emotion regulation strategies, child's behaviour problems