Zīdaiņu mirstības atšķirības Baltijas reģionā - Latvijā, Igaunijā, Lietuvā saistībā ar makroekonomiskajiem faktoriem no 2010. līdz 2016. gadam
Author
Salber, Nadine Alina
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Ebela, Inguna
Date
2020Metadata
Show full item recordAbstract
Tēmas pamatojums: Zīdaiņu un bērnu līdz 5 mirstība ir viens no galvenajiem valstu un bērnu labklājības rādītājiem, kas joprojām ir augsti pat vairākās attīstītās valstīs. Šī iemesla dēļ ir svarīgi monitorēt veicinošos faktorus, kas rada bērnu mirstības riskus agrīnā vecumā reģionālā perspektīvā, lai varētu tos mazināt un novērst. i,. Pētījumu sērija, ko veica LU MF Pediatrijas katedra Valsts pētījumu programmas ietvaros (1996 – 2010), identificēja cēloņsakarības starp bērnu mirstību un atsevišķiem socio- un makro-ekonomiskiem faktoriem Baltijas valstīs un atklāja atšķirības to savstarpējā mijiedarbā Latvijā, salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. MērķisMērķis bija konstatēt vai Baltijas reģionā joprojām pastāv saistība starp zīdaiņu mirstību (ZM), perinatālo (PNM) un bērnu līdz piecu gadu vecumam mirstību (BML5) un socio un makroeknomiskajiem faktoriem. Identificēt iespējamās šo cēloņsakarību atšķirības reģiona valstu starpā un salīdzināt ar iepriekšējā LU MF pētījuma atradni Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. . Materiāli un metodes: statistikas dati par zīdaiņu, perinatālās un bērnu līdz piecu gadu vecumam mirstības rādītājiemun valstu makroekonomisko faktoru rādītājiem - Iiekšzemes kopproduktu (IKP) kopējo un uz vienu iedzīvotājustarptautiskā valūtā, izteiktu vietējā valūtā un pēc pirktspējasstandarta līmeņa (PSL); Džini koeficientu; bezdarba līmeni; izdevumiem veselības aprūpei (HCE) pēc pirktspējas paritātes (PPP) un kā daļu no IKP kopējiem, publiskiem un ārpuskabatas maksājumiem (out-of-pocket payments), tika apkopoti par Baltijas valstīm, kā arī par Zviedriju, Vāciju un ASV laika periodā no 2010. līdz 2016. gadam. Šim nolūkam tika izmantota Eurostat datubāze kā arī ko papildināja PVO, EDSO un Pasaules bankas datu apkopojumi. Statistikas analīze tika veikta, izmantojot Spīrmena korelācijas analīzi un multivariantu regresijas analīzi SPSS 20.versijā., Rezultāti: Secinājumi: Atšķirība zīdaiņu mirstības ziņā attiecībā pret makroekonomiskajiem faktoriem joprojām pastāv starp Baltijas valstīm, un Latvijā tā ir visteiktākā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Latvijā uzrādās būtiska korelācija starp IKP uz vienu iedzīvotāju – LCU un PPS, bezdarba un HCE (PPP) attiecībā uz zīdaiņu mirstību, kas nav sastopama abās pārējās valstīs. Makroekonomisko faktoru saistība ar zīdaiņu mirstību ir uzlabojusies no 2010. gada līdz 2016. gadam, tātad Latvijā ZM neuzrāda statistiski nozīmīgu saistību ar kopējiem veselības aprūpes izdevumiem kā IKP daļu, Lietuvā un Igaunijā neparādas ZM korelācija ar IKP uz vienu iedzīvotāju LCU, un Igaunijai nav korelācijas ar bezdarbu, salīdzinot ar iepriekšējiem pētījumiem. Visās trijās valstīs visaugstākā korelācija starp bērnu mirstību un makroekonomiskiem faktoriem tika konstatēta attiecībā uz bērnu mirstību līdz piecu gadu vecumam. Background: infant mortality is one of the major indicators of state welfare and still remains high, even in some developed countries. For this reason it is important to identify and eliminate contributing factors that put children at risk of dying at a regional perspective. Previous research of the Department of Pediatrics of LU MF (1999-2010) showed causal relationships between mortality indicators and socio- and macro-economic factors and pointed out concerning discrepancies between Latvia and the other two Baltic states. Objective: to determine whether differences still exist in infant (IM), perinatal (PNM) and under-Five mortality (U5M) in relation to socio- and macroeconomic factors among Baltic states - Latvia, Lithuania and Estonia. Material and Methods: Data on mortality rates and macroeconomic factors (total and per capita GDP, international currency, in local currency unit (LCU) and in Purchasing Power Standards (PPS), Gini coefficient, unemployment rate, health care expenditure (HCE) by Purchasing Power Parity (PPP), as a share of GDP for total, public and out-of-pocket payments) were gathered for the Baltic states, Sweden, Germany and the USA from 2010-2016 .The information was obtained from open source databases - Eurostat, complemented by WHO, OECD and The World Bank. Statistical analysis was performed by using Spearman correlation analysis and multivariate regression analysis in SPSS v. 20. Results: Most significant correlations found were: Latvia to IM (r=-0.929; p<0.01), PNM (r=-0.847; p<0.016) and U5M (r=-0.964; p<0.01); Lithuania to U5M (r=-1; p<0.01);Estonia to PNM (r=-0.821; p<0.023) and U5M (r=-1; p<0.01). GDP per capita in PPS:Latvia to IM (r=-0.829; p<0.05),PNM (r=-0.809; p<0.05) and U5M (r=-0.991; p<0.01);Lithuania for U5M(r=-0.964; p<0.01); Estonia for U5M (r=-0.937; <0.01). Unemployment rate: Latvia to IM (r=-0.857; p<0.05),PNM (r=-0.775; p<0.05) and U5M (r=-1; p<0.01); Lithuania to U5M (r=-1; p<0.01); Estonia to PNM (r=-0.893; p<0.01) and U5M (r=-0.964; p<0.01.HCE per capita by PPP: Latvia to IM (r=-0.821; p<0.05) and U5M (r=-0.964; p<0.01); Lithuania to U5M (r=-0.964;p<0.01);Estonia to PNM (r=-0.82;p<;0.05) and U5M (r=-1;p<0.01) Conclusion: a gap in infant mortality in relation to macroeconomic factors is still present among the Baltic states and is most prominent in LV in comparison to LT and EE. LV exhibits a significant correlation of GDP per capita in LCU and PPS, unemployment and HCE (PPP), in regard to infant mortality which is not present in both other countries. The relation of macroeconomic factors to infant mortality has improved between 2010 and 2016 so that Latvia does not show statistical significant correlation to total health care expenditure as share of GDP, LT and EE do not demonstrate correlation to GDP per capita in LCU, and Estonia does not have correlation to unemployment, comparing to previous research. In all three countries, highest correlation was found in regard to under-five mortality.