Vertraute Geschichtsbilder. Die Entstehung historischer Vorstellungen von Livland in der Geschichtsschreibung des 13. Jahrhunderts

Abstract

Promocijas darba tēma ir vēstures priekšstatu par Livoniju izcelsmes un formēšanās procesa īpatnības 13. gadsimta historiogrāfijā. Izpētes fokusā ir hronikas, annāles un citi historiogrāfijas teksti, kas radīti ārpus Livonijas laikā starp 1195./1196. un 1280. gadu. Viduslaiku Eiropas 13. gadsimta historiogrāfijā samērā reti sastopami notikumu apraksti, kas atspoguļo Livonijas sociālo, politisko un kultūras integrāciju viduslaiku pasaulē. Šie hroniku un annāļu teksti uzskatāmi parāda, ar kādu nolūku, kādiem literāriem līdzekļiem un kādu mērķi senie autori veidoja savus Livonijas pagātnes konceptus. To pamatā bija Rietumu kultūrā iedibināta izpratne un priekšstati par vēsturi kā pagātnes stāstu ar dažādām funkcijām, kā arī pieredzē balstītas zināšanas par Livoniju. Tāpēc vēstures priekšstati (Vorstellungen, conceptions) par Livoniju skaidrojami kā konkrētas sociālas grupas vēsturiskās apziņas saturs un pētāmi kā kolektīvās apziņas reprezentācijas. Hronikas un annāles savukārt ir tāda literāra forma, kas ļāva Rietumu kristīgajai sabiedrībai uztveramā un atpazīstamā veidā laikabiedriem stāstīt par Livoniju kā pagātnes notikumu vietu, kā arī mudināja to ieraudzīt kā spirituālas pieredzes vietu, kur risinājusies kristīgā atpestīšanas vēsture (Heilsgeschichte). Historiogrāfijas teksti ir skatāmi viduslaiku tekstu kultūras kontekstā, kas palīdz tajos lasāmos vēstures naratīvus par Livoniju zinātniski plašāk interpretēt. Specifiskais pagājušā tēlojuma un pieraksta veids, izmantojot literāras stilizācijas elementus, piešķirot stāstījuma vielai struktūru un pakļaujot to konkrētai izklāsta kārtībai kā bīskapu rinda (series episcoporum) vai hronoloģiska secība (series temporum), stāsts funkcionāli tika piemērots viduslaiku kolektīvās atcerēšanās tradīcijai. Tādējādi hroniku autori sagatavoja savu laikabiedru uztveri, lai Livonija iekļautos zināmajā vēsturiskajā pasaules ainā. Tāpēc viens no galvenajiem jautājumiem darbā – ar kādu līdzekļu palīdzību un kādu motīvu vadīti hronisti veidoja dažādas vēstures stāsta epizodes par Livoniju. Darba mērķis ir izstrādāt metodisku pieeju Livonijas notēlojumu izpētei 13. gadsimta historiogrāfijā, kas ļautu izprast vēsturisko priekšstatu par Livoniju veidošanos.

This dissertation deals with the aspects of geneses and formations of the historical ideas of Livonia (now-day Latvia and Estonia) in the thirteenth century historiography. The thesis focuses on chronicles, annals and other historiographical texts created outside Livonia between 1195/1196 and 1280. There are not many thirteenth century historiographic descriptions of the historical events which reflect Livonia’s social, political and cultural integration in the medieval world. The texts of these chronicles and annals explicitly show with what kind of purposes and literary means and aims the medieval authors created their concepts of the Livonian past. These narratives were based on understanding and idea of the history as a story of the past with different functions common for the western European culture; likewise there were based on knowledge gained through experiences. Therefore the historical conceptions (Vorstellungen) of Livonia can be considered to be a content of a specific social group and should be researched as representations of collective consciousness. Chronicles and annals are literary genres that allowed to tell stories about Livonia as a location where historical events have taken place using literary forms understandable for the contemporaries in the western Europe; these two types of narratives also encouraged to see Livonia as a place of spiritual experience, where the Christian salvation history (Heilsgeschichte) has taken place. These historiographical texts have to be considered in a broader context of the European textual culture and this approach helps to better interpret historical narratives on medieval Livonia contained in them. Using elements of literary stylizations, creating structure of a narrative and creating a line of narrative as a line of bishops (series episcoporum) or chronological sequence (series temporum), the story was adjusted to the medieval tradition of collective remembering. Thus authors of the chronicles prepared understanding of their contemporaries, in order to integrate Livonia in the known historical worldview. Therefore one of the main research questions of this thesis is: with what kind of methods and motives chroniclers created different episodes of a story of the past regarding Livonia? The aim of this thesis is to create a methodological approach for the research of the descriptions of Livonia in the thirteenth century Livonia, and this would help to understand how different historical ideas of Livonia evolved.