Administratīvā procesa likuma 59.pantā noteiktais iestādes pienākums dot norādījumus un ieteikumus administratīvā procesa dalībniekiem

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir izpētīt Administratīvā procesa likuma 59.panta pirmās daļas otrajā teikumā noteiktā iestādes pienākuma dot norādījumus un ieteikumus administratīvā procesa dalībniekiem saturu un robežas, izpēti balstot tiesu prakses analīzē. Šajā pētījumā iestādes pienākums dot norādījumus un ieteikumus tiek raksturots kā iestādes instruments, ar kura palīdzību iegūt visu objektīva, taisnīga un tiesiska lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju un nodrošināt, ka konkrētā lieta tiek izskatīta efektīvi. Vienlaikus, balstoties tiesu prakses analīzē, tiek iegūti detalizētāki secinājumi par šī pienākuma subjektiem, īstenošanas stadiju, norādījumu un ieteikumu saturu un sekām.

The goal of the Bachelor Thesis is to investigate the content and boundaries of the obligation of an authority to give advice and suggestions to the participants of the administrative procedure as stipulated in the Administrative Procedure Law, section 59. The investigation is based on the analysis of case law. Within this investigation, the obligation of the authority to give advice and suggestions is characterised as the instrument of the authority whereby to obtain all information necessary to make an objective, rightful and lawful decision and to ensure that the respective case is heard efficiently. At the same time, on the basis of the analysis of case laws, more detailed conclusions are obtained regarding this obligation’s subjects, procedural stage of realisation, contents and consequences of advice and suggestions.