Aizskartais mantas īpašnieks kriminālprocesā Latvijā

Abstract

Latvijas kriminālprocesuālajās tiesībās 2009. gada 1. jūlijā tika pieņemti kārtējie grozījumi kriminālprocesa jomā un likums tika papildināts ar jaunu kriminālprocesa dalībnieku – “aizskartais mantas īpašnieks”. Aizskartais mantas īpašnieks kriminālprocesā ir dalībnieks, kura manta var tikt ierobežota kriminālprocesa ietvaros. Kriminālprocesa likuma grozījumu rezultātā tika paredzēta trešo personu tiesību uz mantu ierobežošana kriminālprocesa ietvaros, nosakot šīm personām atsevišķu procesuālu statusu un tiesības savu likumīgo interešu aizsardzībai. Aizskartais mantas īpašnieks kriminālprocesā netiek atzīts nedz kā aizdomās turētais, nedz apsūdzētais, un šai personai netiek piešķirtas daudzas procesuālas privilēģijas, kas ir minētajām personām, piemēram, tiesības uz aizstāvību, tiesības neliecināt u.c., bet no otras puses, viņa intereses var tikt būtiski aizskartas, piemēram, konfiscējot viņa mantu. Maģistra darba mērķis ir izpētīt kriminālprocesuālā regulējuma saturu, iesaistīto personu tiesības un pienākumus, apskatot procesa īpatnības, norādot uz problēmjautājumiem regulējumā, un rast iespējamos risinājumus, kas nodrošinātu aizskartā mantas īpašnieka līdzvērtīgu pastāvēšanu kriminālprocesā. Darba izstrādes gaitā tiek pētīti un analizēti normatīvie akti, tiesu nolēmumi un periodiskie un metodoloģiskie izpētes materiāli. Maģistra darba ietvaros autore piedāvā pilnveidot un uzlabot pastāvošo normatīvo regulējumu, norādot, ka spēkā esošās normas var radīt citādāku priekšstatu par aizskartā mantas īpašnieka jēdziena izpratni.

On 1 July 2009 new amendments for the purpose of criminal procedure were adopted in the Criminal Procedure Law of Latvia and the Law was supplemented with a new participant of the criminal procedure — “owner of property infringed”. The owner of property infringed during criminal proceedings is a participant whose property may be restricted within the framework of the criminal proceedings. Amendments to the Criminal Procedure Law were intended to restrict the rights of third parties to the property within the framework of the criminal procedure by granting these persons a special procedural status and rights to protect their legal interests. The owner of property infringed during criminal proceedings is not recognised either as a suspect or an offender, and this person is not given many procedural privileges, such as a right to defence, right not to give evidence etc., but on the other hand his interests may be materially infringed, for example, by confiscating his property. The objective of the paper is to examine content of criminal procedure regulation, rights and obligations of persons involved by looking at specific features of the procedure and pointing at problematic issues in the regulation, and find possible solutions that would allow equal participation of the owner of property infringed in the criminal proceedings. Laws and regulations, court decisions as well as periodicals and methodological research materials were examined and analysed during elaboration of the paper. Within the framework of the Master's Thesis the author offers to improve and develop the applicable regulatory framework, pointing out that current provisions may create different perception of this participant.