Vispārizglītojošo skolu jauniešu implicītā intelekta, uztvertā sociālā atbalsta un uztvertās akadēmiskās pašefektivitātes sakarības un atšķirības

Abstract

Šī pētījuma mērķis bija izpētīt implicītā (nojaušamā, noskāršamā) intelekta, uztvertā sociālā atbalsta un uztvertās akadēmiskās pašefektivitātes sakarības un atšķirības, noteikt, kā šie faktori ietekmē akadēmiskos sasniegumus jauniešiem, kā arī veikt Implicītā (nojaušamā, noskāršamā) intelekta teorijas pašnovērtējuma skalas (The revised implicit theories of intelligence (self-theory) scale, De Castella & Byrne, 2015) adaptāciju Latvijā. Pētījums tika veikts balstoties uz implicītā (nosaušamā, noskāršamā) intelekta, uztvertā sociālā atbalsta un akadēmiskās pašefektivitātes teorijām. Saskaņā ar citu pētnieku atziņām pastāv sakarība starp implicītām (nojaušamām, noskāršamām) pārliecībām par intelektu, sociālo atbalstu, akadēmisko pašefektivitāti, jo šie konstrukti paredz akadēmiskos sasniegumus. Vairākos pētījumos parādās atšķirības starp meitenēm un zēniem, tāpēc tika pētīts vai pastāv atšķirības starp dzimumiem. Pētījumā piedalījās 258 respondenti (N= 258) no divām Latvijas skolām vecumā no 14-18 gadiem, 134 meitenes (n=134) un 124 zēni (n=124), kuri aizpildīja trīs aptaujas – Implicītā (nojaušamā, noskāršamā) intelekta teorijas pašnovērtējuma skalu (The revised implicit theories of intelligence (self-theory) scale, De Castell & Byrne, 2015); Bērnu savas pašefektivitātes uztveres aptauju (akadēmiskās pašefektivitātes skala) (Children’s Perceived Self-Efficacy Scale, Bandura, 2006); Daudzdimensionālo uztvertā sociālā atbalsta skalu (Multidimensional scale of perceived social support /MSPSS/, Zimet, G.D, Dahlem, N.W., Zimet, S.G., & Farley, G.K., 1988). Rezultāti parādīja, ka starp akadēmiskiem sasniegumiem un izaugsmes domāšanu, akadēmisko pašefektivitāti, uzverto sociālo atbalstu pastāv statistiski nozīmīga pozitīva sakarība, bet negatīva – ar kopējās un fiksētās pārliecības par intelektu rādītājiem. Tika atrasta pozitīva sakarība starp akadēmisko pašefektivitāti un akadēmiskiem sasniegumiem, kā arī no pētītajiem lielumiem akadēmiskā pašefektivitāte visvairāk (3,6%) prognozē akadēmiskos sasniegumus. Tika uzrādītas arī atšķirības starp dzimumiem. Rezultāti sasniedza gaidītās sakarības, ir saskaņā ar citiem pētījumiem, kas liecina, ka implicītā (nojaušamā, noskāršamā) intelekta teorijas, sociālais atbalsts un akadēmiskā pašefektivitāte ir nozīmīgi mācību sasniegumos un būtu jāturpina veikt pētījumus, īpaši par implicīto (nojaušamo, noskāršamo) intelektu.

The purpose of this study was to explore relationships of implicit intelligence, perceived social support and perceived academic self-efficacy and to identify how these factors influence academic achievements amongst youth, as well as implement adaption of the revised implicit theories of intelligence (self-theory) scale (De Castell & Byrne, 2015) in Latvia. The research was based on implicit intelligence, perceived social support and academical self-efficacy theories. According to other scientists’ notes, there is a connection between implicit beliefs of intelligence, social support, academic self-efficacy, because all these constructively provide academic achievements. In several researches there are noted differences between boys and girls, therefore it was studied if there is a difference between sexes. 258 respondents participated in the research (N = 258) from two schools in Latvia between ages of 14-18, 134 of which were girls (n = 134) and remaining 124 - boys (n = 124), all completed three surveys - The revised implicit theories of intelligence (self-theory) scale (De Castell & Byrne, 2015); Children’s Perceived Self-Efficacy Scale (Bandura, 2006); Multidimensional scale of perceived social support /MSPSS/ (Zimet, G.D, Dahlem, N.W., Zimet, S.G., & Farley, G.K., 1988). Results showed that between academic achievements and development thinking, academical self-efficacy, perceived social support there is a statically important positive correlation, but negative – with common and fixed belief about the measures of intelligence. A positive connection was found between academic self-efficacy and academic achievements, as well as, from all the studied measures, academical self-efficacy forecasts academical achievements the best of all (3.6%). Differences amongst sexes were also noted. Results confirmed the expected correlation and matches other researches carried out before, which proves that the implicit intelligence, social support and academic self-efficacy are important for the learning achievements and researches on this topic should be carried out in the future, especially on implicit intelligence.