Sociāli emocionālās veselības rādītāju sakarības un atšķirības dažādās pusaudžu un jauniešu grupās

Abstract

Šī maģistra darba mērķis ir noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības Maikla Dž. Furlonga sociāli emocionālās veselības koncepta ar metakonstruktu Covitality – kopējo sociāli emocionālās veselības faktoru (SEV faktoru) starp tādiem faktoriem kā dzimums, vecuma grupa, apmācības valoda un vide. Pētījumā kopumā piedalījās 593 Latvijā dzīvojoši respondenti vecumā no 11-19 gadiem. No kopējās izlases (N=593) pētījumā piedalījās 318 pusaudži (M= 13.01, SD= 0.84), no tiem 151 zēni un 167 meitenes, un 274 jaunieši (M=15,85, SD= 1.02), no tiem 132 zēni un 142 meitenes. Lai mērītu jauniešu garīgās veselības pozitīvos aspektus, tika izmantota Sociāli emocionālās veselības aptauja (Social Emotional Health Survey – Secondary, SEHS-S, Furlong, You, Renshaw, & O'Malley, 2014; adaptāciju latviešu valodā veikusi Kņaze, 2017, Čukna, 2019). Darba sākumā tika izvirzīti 6 pētījuma jautājumi, rezultāti parāda, ka meitenes uzrāda augstākus rezultātus skalā „pārliecība par citiem”, šīs skalas apakškonstruktā „vienaudžu atbalsts” un skalas „emocionālā kompetence” apakškonstruktā „empātija” salīdzinājumā ar zēnu izlasi. Pusaudžu uzrādītie rezultāti skalā „dzīvotspēja” ir statistiski augstāki nekā jauniešu izlasē. Statistiski augstākus rezultātus pusaudži uzrāda arī kopējā SEV faktorā salīdzinājumā ar jauniešu vecumposmu. Taču jaunieši uzrāda statistiski augstākus rezultātus skalā „emocionālā kompetence” apakškonstruktā „emociju pašregulācija” kā pusaudžu vecumposma izlasei. Respondenti, kuri mācās pilsētas skolās uzrāda statistiski augstākus rezultātus skalās „pārliecība par sevi”, „dzīvotspēja” un kopējā „SEV faktorā” salīdzinājumā ar respondentiem, kuri mācās mazpilsētas skolās. Regresijas analīze rāda, ka kopējā SEV faktora izskaidrošanā nozīme ir vides faktoram, kas kopumā izskaidro 3% no kopējās sociāli emocionālās veselības variācijas. Tas ir viens no 4 faktoriem (vecuma grupa, vide, apmācības valoda, dzimums), kuri tika pārbaudīti.

The aim of the master’s thesis is to determine whether there are statistically relevant differences in Michael J. Furlong's concept of socio-emotional health with meta construct Covitality - overall socio-emotional health factor (SEV factor) among factors such as gender, age group, language of instruction and environment. The participants of the research were 593 respondents from Latvia, aged 11-19 years. Out of the total selection of participants (N=593) there were 318 teens (M=13.01, SD=0.84), of them 151 boys and 167 girls; the other group of 274 young people (M=15,85, SD = 1.02), consisted of 132 males and 142 females. To measure the positive aspects of the mental health, A Socio-emotional Health Survey was used (Social EmotionalHealth Survey – Secondary, SEHS-S, Furlong, You, Renshaw, & O’ Malley;2014; adapted in Latvian by Kņaze, 2017, Čukna,2019). There were raised 6 questions in the beginning of the research. Results showed higher results for girls on the scale ‘’Belief in Others’’ (its substructure ‘’Peer Support’’) and on the scale ‘’Emotional Competence’’ (its substructure ‘’Empathy’’), compared to the selection of boys. The results on the scale ‘’Engaged living’’ were statistically higher for teens compared to the selection of the youth. Teens also had higher statistical results of Co-vitality compared to the youth. However, the selection of youth showed statistically higher results in the ‘’Emotion Regulation’’ (the substructure of ‘’Emotional Competence’’) compared to the selection of teens. The respondents from city schools showed statistically higher results on the scale ‘’Belief in Self’’, ‘’Engaged Living’’ and ‘’Co-vitality’’ compared to students from town schools. The Regression Analysis highlights the importance of the environmental factor in ‘’Co-vitality’’, which explains the 3% variance of the socio-emotional health. This is one of 4 factors (age group, environment, language of instruction, gender) that was tested.