Medicīnas studentu empātijas, uztvertā stresa un subjektīvās labklājības saistības

Abstract

Medicīniskā izglītība ir plaši zināma kā lielus resursus pieprasošs process, kas var izraisīt dažādas psiholoģiskās problēmas, kas, savukārt, var samazināt studentu empātijas un apmierinātības ar dzīvi līmeni. Bakalaura darba mērķis bija apkopot šobrīd zināmo informāciju par empātiju, uztverto stresu, subjektīvo labklājību un šo konstruktu saistībām; noteikt, vai starp medicīnas studentu dzimumu un studiju kursu pastāv atšķirības šo trīs mainīgo mērījumu rezultātos; noskaidrot, vai starp tiem pastāv saistības; balstoties uz saistību ciešumu, atlasīt tos mainīgos lielumus, kas vislabāk izskaidro apmierinātību ar dzīvi šajā izlasē un šajā pētījumā. Pētījuma izlasi veido 216 studenti no medicīnas un zobārstniecības studiju programmām Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas universitātē vecumā no 18 līdz 47 gadiem. Pētījumā tika izmantoti 3 datu ievākšanas instrumenti: Starppersonu reakciju aptauja, Uztvertā stresa skala un Apmierinātības ar dzīvi skala. Pētījuma rezultāti norāda, ka sieviešu uztvertā stresa un afektīvās empātijas līmenis ir augstāks nekā vīriešiem, bet vīrieši uzrāda augstāku personīgo distresu saspringtās starppersonu situācijās. Vecākie kursi ir mazāk apmierināti ar dzīvi un izjūt mazāku empātiju salīdzinājumā ar jaunākajiem kursiem. Apmierinātība ar dzīvi ir būtiski saistīta ar uztverto stresu un empātiju. Statistiskā regresija parāda, ka uztvertais stress šajā izlasē izskaidro 26% no apmierinātības ar dzīvi dispersijas, bet nozīmīgu pienesumu dod arī studiju kurss (5%) un empātija (2%), kopā skaidrojot 33% no apmierinātības ar dzīvi.

Medical education is widely known as a resource-demanding process that can cause a variety of psychological problems, which, in turn, can reduce students’ empathy and satisfaction with life. The aim of this study was to summarize the currently available information on empathy, perceived stress, subjective well-being and the correlations between these constructs; to determine if there are differences in terms of these three variables between students with different gender and course of study; to establish whether there is a correlation between them; based on the strength of the correlation to select variables that best explain life satisfaction in this sample and in this study. The study selection consists of 216 students aged 18-47 who study medicine and dentistry at Riga Stradins University and the University of Latvia. Three data collection tools were used: Interpersonal Reactivity Index, Perceived Stress Scale, and Satisfaction With Life Scale. The results of the study indicate that the level of perceived stress and affective empathy is higher in women than men, while men show higher levels of personal distress in intense interpersonal situations. Senior years’ students show lower life satisfaction and less empathy compared to junior students. There is also a strong link between life satisfaction and perceived stress and empathy. Statistical regression shows that perceived stress in this sample explain 26% of the variance in life satisfaction, but the study course (5%) and empathy (2%) also contribute significantly, together accounting for 33% of the life satisfaction variance.