Depresijas pazīmju, apreibinošo vielu lietošanas un attieksmes pret riskantu seksuālo uzvedību saistības un dzimumatšķirības pusaudžiem
Autor
Lācberga, Laura
Co-author
Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Advisor
Strika, Evija
Datum
2020Metadata
Zur LanganzeigeZusammenfassung
Šī maģistra darba mērķis bija izpētīt, vai un kā depresijas pazīmes un apreibinošo vielu lietošana saistās ar pusaudžu attieksmi pret riskantu seksuālo uzvedību, kā arī noskaidrot, vai pastāv dzimumatšķirības attieksmē pret riskantu seksuālo uzvedību pusaudžiem. Pētījumā piedalījās 102 pusaudži vecumā no 15 līdz 19 gadiem (50 zēni, 52 meitenes). Pētījuma ietvaros respondentiem tiešsaistē tika piedāvāts aizpildīt aptauju, kuras pamatā bija trīs metodes: 1) Bērnu depresijas aptauja (Children’s Depression Inventory, CDI, Kovacs, 1980; adaptējušas Voitkāne & Miezīte, 1994), kas mēra piecu būtisku pusaudžiem raksturīgu depresijas pazīmju izteiktības pakāpi. Šīs pazīmes veido piecas skalas: Slikta pašsajūta, Neefektivitāte, Negatīvs pašvērtējums, Starppersonu attiecību problēmas, Anhedonija; 2) Apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas riska novērtēšanas aptauja (1.daļa) (Screening Tool for Adolescent Substance Abuse, CRAFFT, Knight, 2016), kas tika tulkota maģistra darba ietvaros. CRAFFT aptauja ir pasaulē pielietota metode gados jaunu cilvēku (12-21) pārmērīgas apreibinošo vielu lietošanas riska izvērtēšanai. Aptauja aplūko alkohola lietošanas, marihuānas/ hašiša lietošanas un citu apreibinošo vielu lietošanas risku; 3) Attieksmes pret riskantu seksuālu uzvedību un pašefektivitātes skalas (Sexual Risk Behavior Beliefs and Self-efficacy Scales, SRBBS, Basen-Engquist, Masse, Coyle, Kirby, Parcel, Banspach & Nodora, 1998), kas tika adaptētas šī maģistra darba ietvaros. Šīs skalas mēra pusaudžu attieksmes, priekšstatus un uzskatus, kas raksturo riskantu seksuālo uzvedību (Attieksme pret dzimumaktu, Priekšstati par dzimumaktu, Spēja atteikt dzimumaktu) un aizsargājošu seksuālo uzvedību (Attieksme pret prezervatīva lietošanu, Priekšstati par prezervatīva lietošanu, Spēja komunicēt par prezervatīviem, Spēja iegādāties un lietot prezervatīvus, Šķēršļi prezervatīva iegādei un nēsāšanai līdzi). Pētījuma gaitā tika gūtas atbildes uz sekojošiem pētījuma jautājumiem: 1) Vai un kāda ir saistība starp depresijas pazīmēm, apreibinošo vielu lietošanu un attieksmi pret riskantu seksuālo uzvedību pusaudžiem; 2) Vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp attieksmes pret riskantu seksuālo uzvedību skalām zēnu un meiteņu grupā?. Pētījuma rezultāti atklāja, ka pastāv atsevišķas statistiski nozīmīgas sakarības starp attieksmes pret riskantu seksuālo uzvedību raksturojošām pazīmēm un atsevišķām depresijas pazīmēm pusaudžiem, kā arī apreibinošo vielu lietošanu. Novērojamas arī statistiski nozīmīgas atšķirības attieksmē pret riskantu seksuālo uzvedību zēniem un meitenēm. The aim of this Master's thesis is to investigate whether and how the depression sympthoms and substance use are related to attitudes towards sexual risk behavior in adolescence, also to determine whether there are gender differences in attitudes towards sexual risk behavior. Study participants included 102 adolescents aged 15 to 19 (50 boys and 52 girls). During the study, respondents were asked to fill out a form, based on three different surveys: 1) Child Depression Survey (CDI, Kovacs, 1980; adapted by Voitkane & Miezite, 1994), that consists of five scales representing the symthoms of depression: Negative Mood, Interpersonal Problems, Ineffectiveness, Anhedonia, and Negative Self-Esteem; 2) Screening Tool for Adolescent Substance Abuse, Part 1 (CRAFFT, Knight, 2016), which was translated within the Master's thesis. The CRAFFT is a substance use screening tool for adolescents aged 12-21; 3) Sexual Risk Behavior Beliefs and Self-efficacy Scales (SRBBS, Basen-Engquist et al., 1998), adapted within the framework of the Master's thesis. These scales measure attitudes of adolescents, perceptions, and beliefs concerning sexual risk behavior (Attitudes about sexual intercourse, Norms about sexual intercourse, Self-Efficacy in refusing sex) and protective sexual behavior (Attitudes about condoms, Norms about condom use, Self-efficacy of communication about condoms, Self-efficacy in using and buying condoms, Barriers to condom use). During the study, both of the research questions were answered: ‘Whether and how the symthoms of depression and substance use are related to attitudes towards sexual risk behavior in adolescence?’ and ‘Whether there are gender differences towards sexual risk behavior in adolescence?’. The results show statistically significant correlations between the sympthoms of depression, substance use, and attitudes towards sexual risk behavior in adolescence. Also, the results indicate statistically significant gender differences in attitudes towards sexual risk behavior.