Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra stacionēto šizofrēnijas pacientu uztura paradumu izvērtējums

Abstract

Darba nosaukums: Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra stacionēto šizofrēnijas pacientu uztura paradumu izvērtējums. Darba autors: Lāsma Plociņa, studiju programmas “ Uzturzinātne “ 2.kursa studente. Pētījuma mērķi: Šizofrēnijas pacientu uztura paradumu izvērtēšana un faktorus ar, ko tie ir saistīti. Hipotēze: 1. Pacientiem, kuriem diagnozes ilgums ir ilgāku laiku , uztura paradumi ir sliktāki nekā pacientiem, kuriem diagnoze ir īsāku laika posmu. 2. Pacientiem ar sliktiem uztura paradumiem ir novērojama aptaukošanās. Pētījuma dizains: Kvantitatīvs, Šķērzgriezuma pētījums. Pētījuma dalībnieki: 100 šizofrēnijas pacienti, kas stacionēti “ Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā"(šizofrēniskā spektra traucējumiem pēc SSK- 10, paranoīdā šizofrēnija F20.0). Laika periods kurā tiek izvēlēti pacienti ar šizofrēniju ir fiksēts (viena mēneša ietvaros). Pētniecības instruments – Anketa, kas sastāv no 4 daļām, kas kopā sastāda 24 jautājumus(anketa tika sagatavota un modificēta balstoties uz jau validētu anketu). Rezultātu analīze: No simts aptaujātajiem respondentiem 92 pacientiem ir neveselīgi uztura paradumi un tikai astoņiem ir daļēji veselīgi uztura paradumi. Pielietojot Spīrmena korelācijas testu, tika konstatēts, ka pieaugot diagnozes ilgumam uztura paradumi pasliktinās. Saistība ir ļoti vāja, bet statistiski nozīmīga ( rs= - 0.161, p=0.05). Pielietojot Spīrmena korelācijas testu, tika konstatēts, ka pieaugot ķermeņa masas indeksam, uztura paradumi ir slikti. ( rs= - 0.44, p >0.661). Secinājumi: No aptaujātajiem pacientiem 45 ir liekais svars un 55 ķermeņa masas indekss ir normas robežās ( 18.5kg/m²- 24.9 kg/m²). Pastāv vāja un daļēji cieša korelācija starp uztura paradumiem un ēdienreižu skaitu, ēdienreižu ilgumu, dārzeņu un augļu, zivju, taukvielu un ūdens patēriņu. Būtiska loma šizofrēnijas slimības gaidā ir medikamentozai terapijai, kur nepieciešams regulāra un pareiza lietošana, paralēli sekojot līdzi uzņemtās pārtikas veidam, daudzumam un ķermeņa masas indeksam. Individuāla saruna ar katru pacientu par veselīgu un pareizu uzturu ir svarīgs punkts sekundārai profilaksei. Darba apjoms: Darbs satur 85.lpp, 19lpp- literatūras saraksts, 36lpp- pētījuma daļa, 45- lieratūras avoti, 4.pielikumi, 30 attēli un 7 tabulas

Title of work: Assessment of nutritional habits of stationed patients with schizophrenia in Riga Psychiatry and Narcology Center. Author of the paper: Lāsma Plociņa, 2nd year student of the study program “Nutrition Science”. Objectives: To evaluate dietary habits in schizophrenic patients and the factors to which they are associated. Hypothesis: 1. Patients with a longer diagnosis have poorer eating habits than patients with a shorter diagnosis. 2. Obesity is observed in patients with poor eating habit. Study design: Quantitative, Cross-sectional study. Participants: 100 patients with schizophrenia in the "Riga Psychiatry and Narcology Center" (schizophrenic spectrum disorders after ICD-10, paranoid schizophrenia F20.0). Research Instrument – Questionnaire consisting of 4 parts comprising 24 questions (questionnaire was prepared and modified based on already validated questionnaire). Analysis of results: : Out of one hundred respondents, 92 patients have unhealthy eating habits and only eight have partially healthy eating habits. Using the Spearman correlation test, it was found that eating habits deteriorate with increasing duration of diagnosis. The relationship is very weak but statistically significant (rs = - 0.161, p = 0.05). Using the Spearman correlation test, it was found that eating habits are bad as the body mass index increases. (rs = - 0.44, p = 0.661). Conclusions: Of the surveyed patients, 45 are overweight and 55 have a body mass index within the normal range (18.5 kg / m² - 24.9 kg / m²). There is a weak and partly close correlation between eating habits and the number of meals, the duration of meals, the consumption of vegetables and fruits, fish, fat and water. Drug therapy plays an important role in the expectation of schizophrenia, where regular and correct use is required, in parallel with the type, amount and body mass index of food ingested. An individual conversation with each patient about a healthy and proper diet is an important point for secondary prevention. Work extent: 85 pages, 19 pages - bibliography, 36 pages - research part, 45 - literature sources, 4 appendices, 30 figures and 7 tables