Uztura paradumu izmaiņas iedzīvotājiem COVID-19 ārkārtas situācijas laikā Latvijā

Abstract

Cilvēkam nonākot neikdienišķā un neziņas situācijā, īpaši tajos gadījumos, kad šī situācija ir ilgstoša vai ir ar neparedzamu ilgumu, mainās uzvedība un ikdienas aktivitātes. Šāda situācija vairumam cilvēku izsauc psihoemocionāla stresa stāvokli. Šādu stresa stāvokli piedzīvoja un piedzīvo joprojām daudzi cilvēki gan Latvijā, gan visā pasaulē COVID-19 pandēmijas izplatības ierobežošanas ārkārtas stāvokļa dēļ. Viena no tipiskām uzvedības izmaiņām ir ēšanas paradumu izmaiņas, kas var izpausties daudzveidīgi, tai skaitā kā neapzināta un stresa ēšana. Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai kopš 2020.gada 12.marta izsludinātā ārkārtas situācija Latvijā saistībā ar COVID-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem ietekmē iedzīvotāju ēšanas paradumus. Pētījumā tika izmantota kvantitatīva pētīšanas metode – aptauja, kurā piedalījās 250 respondenti vecumā no 18 – 68 gadiem, atbildot uz jautājumiem par ēšanas paradumiem. Pētījuma rezultāti rāda, ka lielākai daļai respondentu Latvijā noteiktā COVID-19 ārkārtas situācija un ar to saistītie ierobežojumi nerada paaugstinātu subjektīvu stresa sajūtu, bet galvenokārt sadzīves apstākļu izmaiņu dēļ un tikai daļēji arī stresa un neapzinātas ēšanas dēļ ir palielinājies kopējais pārtikas patēriņš un alkohola patēriņš. Savukārt, pārtikas produktu grupas, kuru patēriņš ārkārtas situācijas laikā visvairāk ir izmainījies, ir dārzeņi un saldumi, kā arī ūdens patēriņš, kas ir palielinājies.

When a person is in a situation of uncommonality and ignorance, particularly in cases where this situation is prolonged or of unforeseeable duration, behavior and day-to-day activities are changing. This situation causes a state of psyhoemotional stress for most people. Such a state of stress was experienced and is still experienced by many people, both in Latvia and around the world, due to the state of emergency of limiting the spread of the COVID-19 pandemic. One of the typical behavioral changes is changes in eating habits, which can take many forms, including unconscious and stressful eating. The aim of this study is to analyze whether the emergency situation in Latvia, announced since 12 March 2020 in relation to limit the distribution of COVID-19 has impact on the eating habits in the population. The study used a quantitative study method, a survey of 250 respondents aged 18-68, in response to questions about eating habits. The results of the study show that for the majority of respondents, the emergency situation of COVID-19 and the associated restrictions in Latvia do not create an increased subjective sense of stress, but mainly due to changes in household conditions and only partly because of stress and uninformed eating, total food consumption and alcohol consumption have increased. In the other hand, food groups whose consumption has changed most during the emergency are vegetables and sweets, as well as water consumption, which have increased.