Ādas vazomotorā aksonrefleksa novērtējums, izmantojot bezkontakta fotopletizmogrāfijas metodi

Abstract

Bakalaura darba “Ādas vazomotorā aksonrefleksa novērtējums, izmantojot bezkontakta fotopletizmogrāfijas metodi” mērķis ir izvērtēt bezkontakta fotopletizmogrāfijas iespējas matainās ādas vietējās sildīšanas izraisīto vazomotoro reakciju kvantitatīvajā novērtēšanā. Pētījumā piedalījās 13 brīvprātīgie, kas bija klīniski veseli un bez kaitīgiem ieradumiem. Mērījums noritēja, sildot uz plaukstas virspuses novietotu sildelementu, kas atradās starp kontroles un EMLA krēma anestezēto zonu. Video ieraksts notika 20 minūtes – pirmajā minūtē sildot ādu 32°C temperatūrā, bet pārējās 19 minūtes 42°C temperatūrā. Video fotopletizmogrāfiskais signāls no kontroles un EMLA zonas tika analizēts custom-made MATLAB programmā, atdalot ātro un lēno komponenti un iegūstot perfūzijas indeksu katrā sirdsdarbības ciklā. Tādējādi tika iegūti divi grafiki katrai personai, kuros tika analizēti bazālā līmeņa, pīķa, nadīra un plato fāzes parametri. Rezultāti liecina, ka pastāv statistiski būtiska atšķirība starp perfūzijas indeksa amplitūdu kontroles un anestezētajā zonā pīķa un nadīra fāzē. Bet nav vērojamas statistiski būtiskas atšķirības bazālā līmeņa un plato fāzē. Tika konstatētas atšķirības arī aksonrefleksa jeb pīķa fāzes ilgumā. Kontroles zonā aksonreflekss norit ilgāk nekā EMLA anestezētajā zonā. Tomēr grupas ietvaros bija vērojamas salīdzinoši lielas standartnovirzes kontroles zonas pīķa fāzē un EMLA zonas plato fāzē. Ir nepieciešama turpmāka metodes un protokolu standartizācija. Tomēr bezkontakta fotopletizmogrāfija var tikt pielietota kā alternatīva līdz šim izmantotajai lāzera Doplera attēlveidei.

Objective of the study „The assessment of skin vasomotor response by remote photoplethysmography” is to evaluate potential of imaging photopletysmography in quantitative assessments of non-glabrous skin topcal heating induced vasomotor response. In this research participated 13 clinically healthy volunteers with no bad habbits. Chosen area for assessment was dorsal surface of the hand. One area was control and other EMLA cream anesthetized. Both areas were heated at the same time with one heating element, which was placed on the border of both areas. Video file was 20 minutes long – first video minute was recorded during 32 °C temperature, but remaining 19 minutes were recorded in 42°C temperature. Video photophletysmographic signal of EMLA anesthetized and control area was analyzed in custom-made MATLAB programm, pulsatile and non-pulsatile components of signal were seperated and perfusion index was obtained. In result each person’s data were shown in two graphs, each containing basal perfusion, peak, nadir and plateau phase. Results show that there is statistical disparity between control and anesthetized area’s peak and nadir phase, but there there is minimal disparity in basal perfusion and plateau phase. Statistical disparity also was obtained in axon reflex (peak phase) duration in both areas – in control area the axon reflex lastet longer than in EMLA area. However, standard deviations were obtained within group’s control area’s peak phase and EMLA area’s plateau phase. Therefore further method and protocol standardization is needed. Remote photophletysmography could be an alternative method to laser Doppler imaging.