Darbaspēka struktūra potenciālas darbavietu automatizācijas apstākļos

Abstract

Tehnoloģiskajam progresam arvien paātrinoties, jautājums par automatizācijas ietekmi uz darbaspēku kļuvis arvien aktuālāks. Pētījuma mērķis ir apzināt Latvijas darbaspēka struktūru potenciālas darbavietu automatizācijas apstākļos un noskaidrot, kā profesijas automatizācijas varbūtība korelē ar darba samaksu Latvijā. Pētījumā izmantotas divas pieejas sniedz ļoti atšķirīgus rezultātus. Saskaņā ar uzdevumos balstīto pieeju augsts automatizācijas potenciāls raksturo 11% Latvijas darbavietu, bet profesijā balstītās pieejas rezultāti liecina, ka riskam pakļauts 43% Latvijas darbavietu. Tāpat secināts, ka grūti automatizējamas profesijas kopumā raksturo būtiski plašāks darba samaksas diapazons, nekā viegli automatizējamas profesijas. Tomēr vidēji vērojama negatīva korelācija – grūtāk automatizējamās profesijas ir augstāk apmaksātas, un otrādi.

With the technological progress accelerating, the question of how automation affects labour has become ever more relevant. The aim of this study is to examine the structure of Latvia’s labour in the context of potential job automation and to identify the correlation between automation probability and wages in Latvian occupations. The two approaches used in the study show very different results. According to the task-based approach, 11% of Latvian jobs are subject to high risk of automation, while the occupation-based approach suggests 43% of such jobs. In addition, the study finds that occupations with low automation probability have a much wider range of wage levels compared to occupations that are easier to automate. On average, a negative correlation can be observed – harder-to-automate occupations are higher paid, and vice versa.